Proti, laikā, kad augošās pasaules galveno kultūraugu cenas sola ievērojami sadārdzināt arī pārtikas cenas veikalos, tiek runāts par to, vai biodegvielas ražošana vispār ir lielākās pasaules iedzīvotāju daļas interesēs (kuru labklājība augošo cenu dēļ iet mazumā).
Tiek vērsta uzmanība uz to, ka šobrīd lielā daļā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek sēti kultūraugi, kas tiek izmantoti biodegvielas ražošanai. Piemēram, ASV aptuveni 40% no visas kukurūzas ražas tiek izlietoti biodegvielas ražošanai. Tāpat tiek aktualizēti pētījumi, ka šāda veida degvielas ražošana nemaz nav tik «zaļa» un īpaši neveicina kaitīgo izmešu samazināšanos, un neierobežo globālās klimata pārmaiņas. Atsevišķi zinātnieki brīdinājuši, ka ar biodegvielas ražošanu pastarpināti saistītie procesi mēdz klimata pārmaiņas pat paātrināt. Piemēram, biodegvielas ražošana rada pieprasījumu pēc jaunām lauksaimniecības zemju platībām, kas bieži tiek iegūtas, izcērtot mežus vai nosusinot kūdrājus, tādējādi izjaucot dabisko hidroloģisko režīmu jeb ūdens apriti.
Pārtikas krīze
Šobrīd Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds jau ieteicis valstīm gatavoties situācijai, kad tuvāko mēnešu laikā palielināsies pārtikas cena. Tiesa gan, abas prestižās iestādes pārtikas krīzi saskatāmā nākotnē pagaidām vēl neprognozē. Tāpat tieši augošās pārtikas cenas būs arī šīs nedēļas G20 sanāksmes galvenais temats, lai gan šī saieta laikā, visticamāk, neko vairāk par nekonkrētām prātulām nedzirdēsim (būs kādas rekomendācijas, bet tas arī viss). Kaut kas konkrēts, zinot, cik «saskaņoti» mēdz darboties pasaules līderi, visticamāk, sekos tikai tad, ja patiešām būs reāla pārtikas krīze (precedents, piemēram, ir eirozonas politiķi, kas parādu krīzei risinājumus mēdz rast tikai pēdējā brīdī, turklāt - līdz nākamajam «pēdējam brīdim»). Tāpat grūtību gadījumā pavisam reāls varētu būt protekcionisma pieaugums.
Valdot šādam fonam, daudzas valstis jau mudinājušas pasaules varenos rast risinājumus augošajām pārtikas cenām, kur, iespējams, viena no atbildēm varētu būt esošās enerģētikas politikas pārskatīšana, kas skar biodegvielas nozari. Vismazāk aizsargāti šajā ziņā ir nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji. Turklāt nav izslēgts, ka, pārtikas cenām pieaugot un saglabājoties augstām, dzirdēsim par arvien jauniem nemieriem vai ģeopolitiskiem saspīlējumiem. Piemēram, Dienvidkorejas vadība izteikusies, ka pasaules pārtikas krīze būtu daudz postošāka, piemēram, par enerģijas krīzi.
Cena aug
Piemēram, kukurūzas cena kopš šīs vasaras sākuma ir pieaugusi jau vairāk nekā par 40%. Tāpat preču biržās līdzīgs cenas pieaugums ir bijis kviešu un sojas pupiņu nākotnes piegāžu kontraktiem. Pamatā cenu pieaugums tiek skaidrots ar ražai nelabvēlīgajiem apstākļiem ASV, lai gan sliktāka pasaules galveno kultūraugu ražā gaidāma arī lielākajā daļā citos pasaules lauksaimniecībai vissvarīgākajos reģionos. Jāpiebilst, ka, piemēram, kukurūzas frontē ASV ir atbildīga par 60% no visas pasaules eksporta. Savukārt šī kultūrauga cenas pieaugums mēdz ietekmēt arī gaļas cenu, jo kukurūzu izmanto lopbarības un putnu barības ražošanā. Protams, iespējams, satraukums par zemāku ražu ASV ir pārspīlēts. Piemēram, kukurūzas raža ASV šogad tiek prognozēta 10,78 milj. bušeļu apmērā, kas joprojām būs astotā lielākā vēsturē. Tiesa gan, šā gada sākumā ASV kukurūzai prognozēja rekordražu - tika apsētas rekordlielas platības un cenu ziņā aina, visticamāk, būtu vēl dramatiskāka, ja tas tā nebūtu izdarīts (ASV Lauksaimniecības departaments savas kukurūzas ražas prognozes pēdējo divu mēnešu laikā apcirpis par 27%). Visa šā rezultātā tiek prognozēts, ka ASV kukurūzas krājumi nākamā gadā varētu sarukt līdz 17 gadu zemākajam līmenim (arī citu kultūraugu krājumi nākamgad tiek prognozēti vairāku gadu zemākajos līmeņos). Turklāt jārēķinās, ka pagātnē, kad bija sliktas raža, pasaule nebija aizrāvusies ar biodegvielas ražošanu.
Lēnas pārmaiņas
Lai gan tuvākajā laikā, visticamāk, vadošās pasaules valstis būtiskas korekcijas neviesīs, «pārtikas pret biodegvielu» temats raisa vielu pārdomām. Šobrīd tiek paredzēts, ka ASV 2022. gadā no fosilajiem resursiem iegūtajai degvielai kopumā būs jāpiejauc 36 miljardi galonu etanola, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pašreiz (šogad ASV degvielas ražotājiem jāspēj nodrošināt obligātu 9% biodegvielas piejaukuma īpatsvaru). Savukārt otrs reģions, kas tiek plaši kritizēts par tā zaļās enerģijas politiku, ir Eiropas Savienība (ES). ES plāni paredz, ka līdz 2020. gadam obligātajam «zaļās enerģijas» piejaukumam transporta sektorā būs jābūt vismaz 10% apmērā no izmantotās degvielas (pašlaik jābūt 5,75%). Turklāt jāatceras, ka, valdībām nosakot obligāto biodegvielas piejaukumu degvielai, būtībā patērētājs bieži tiek piespiests maksāt vairāk.