Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm aizliegt ES apstiprinātus ģenētiski modificētus graudaugus dažādu iemeslu dēļ, tostarp politisku apsvērumu dēļ.
Šis priekšlikums tika iesniegts jau 2010.gadā, tomēr kopīgas nostājas panākšana prasīja četrus gadus, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
Dalībvalstīm būs tiesības aizliegt konkrētu grupu ĢMO kultūraugus arī pilsētplānošanas, lauksaimniecības politikas, sociālo un ekonomisko apsvērumu dēļ, kā arī tāpēc, lai novērstu nejaušu ĢMO piesārņojumu citos produktos. Tāpat šis tiesību akts nodrošina procedūru, ar kuru dalībvalstīm pirms tirdzniecības aizlieguma ieviešanas ir jāsaskaņo šis lēmums ar ĢMO sēklu izplatītāju. Tomēr, pat izplatītājam nepiekrītot, dalībvalsts varēs vienpusēji piemērot aizliegumu.
Pašlaik Eiropā tiek audzēta tikai viena ģenētiski modificēta kultūra - tā ir kukurūzas šķirne MON810. Ģenētiski modificēto kartupeļu šķirni Amflora aizliedza ar ES tiesas lēmumu 2013.gadā, pēc tam, kad ES Komisija to bija sākotnēji atļāvusi.
Vienlaikus ir paredzēts, ka dalībvalstīm būs jānodrošina, lai viņu atļautās ĢMO kultūras nepiesārņotu citus produktus, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu piesārņojuma novēršanai.
Jaunās tiesību normas spēkā stāsies jau janvārī.
Jaunās tiesību normas EP tika apstiprinātas ar 480 balsīm par, 159 pret un 58 likumdevējiem atturoties. Tagad jaunās normas jāapstiprina ES dalībvalstīm.
ES zaļie likumdevēji parlamenta lēmumu kritizēja, uzsverot, ka šādi radīts viltus risinājums, kas tikai atvieglos apstiprinājuma iegūšanu ĢMO audzēšanai, jo tā vietā, lai tiktu reformēts viss autorizācijas process, valstīm dota iespēja aizliegt atsevišķus ĢMO.
Arī Eiropas apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu zaļi kreisie (GUE/NGL) balsoja pret jaunajām tiesību normām, bet organizācija Friends of the Earth pauda prieku par EP lēmumu un aicināja ES valdības izmantot savas pilnvaras, lai aizliegtu ģenētiski modificēto kukurūzu, kas ir vienīgais ģenētiski modificētais graudaugs, kas pašreiz ES tiek audzēts komerciāliem mērķiem.