Ministri arī vienojās atvēlēt 25,9 miljonus eiro operācijas sākotnējo izmaksu segšanai.
ES misija tiks īstenota, balstoties uz ANO Drošības padomes 2014.gada 28.janvāra rezolūciju.
Galvenā "prioritāte ir pasargāt civilos iedzīvotājus no jebkādas tālākas vardarbības (..) un gādāt, ka var tik piegādāta humānā palīdzība", norādīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone.
Militārā misija - zināma ar nosaukumu EUFOR RCA - tiks sākta, "cik drīz vien iespējams, lai atbalstītu Francijas un Āfrikas partneru ievērojamos centienus", norādīja Eštone.
Plānots, ka ES karavīri tiks izvietoti CĀR galvaspilsētas Bangi apkaimē un gādās par drošību lidostā.
Kāda ES amatpersona atklāja, ka karavīru sastāva komplektēšana noris veiksmīgi, lai gan Lielbritānija un Vācija jau paziņojušas, ka negrasās nosūtīt karavīrus uz CĀR, tā vietā izvēloties sniegt loģistikas palīdzību.
Diplomāti ziņo, ka gadījumā, ja ES nespēs nodrošināt visus nepieciešamos karavīrus, Gruzija būtu gatava piedalīties ar aptuveni 100 karavīriem.
Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija Seleka (Alianse) pagājušā gada 24.martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē.
Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.
Viņš oficiāli izformēja grupējumu Seleka, bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.
Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.
Bažījoties par tālāku situācijas pasliktināšanos, Francija CĀR izvietoja 1600 karavīrus, savukārt Āfrikas Savienība - 4000 vīru.
Starptautiskā militārā misija CĀR tiek īstenota, balstoties uz ANO mandātu.
Pakļaujoties Āfrikas līderu spiedienam, Džotodija 10.janvārī demisionēja. CĀR parlaments - Nacionālā pārejas padome - pagaidu prezidenta amatā iecēlis Katerinu Sambu-Panzu.