Paužot izpratni par dusmām, kādas pret banku alkatību un taupības pasākumiem, pagājušās nedēļas nogalē protestos pauda tūkstošiem bloka iedzīvotāju, abi līderi tomēr akcentēja, ka ES zemēm ir jāturpina tēriņu samazināšanas pasākumi savu budžeta situāciju uzlabošanai.
"Es ļoti labi saprotu tik daudzu mūsu sabiedrības cilvēku neapmierinātību un dusmas. Tas lielā mērā ir rezultāts tam, kas notika finanšu nozarē. Darbības, kādas pieredzētas finanšu sektorā, dažkārt bija absolūti bezatbildīgas, tām bija krimināls raksturs," Barrozu paziņoja preses konferencē Briselē.
Barrozu un van Rompejs uzsvēra, ka bankām, no kurām daudzas 2008.gada krīzes laikā tika izglābtas no bankrota par nodokļu maksātāju naudu, ir jādod savs ieguldījums pašreizējās krīzes izbeigšanā.
Aģentūra AFP vēsta, ka svētdien, 23.oktobrī, paredzētajā ES samitā, ES līderi pieprasīs, lai privātais sektors, kurš jūlijā piekrita samazināt Grieķijas parādu par 21%, piekristu vēl lielākiem zaudējumiem no ieguldījumiem Grieķijā, kā arī liks ES bankām palielināt savus kapitāla buferus.
Turklāt EK iecerējusi šoceturtdien ierosināt likumdošanas aktu, kas atzīs visā ES par noziedzīgām darbībām vērtspapīru tirdzniecību, izmantojot iekšēja rakstura informāciju ("insider trading") un manipulatīvas tirdzniecības operācijas, paredzot par tām naudas sodus vai pat ieslodzījumu, informē AFP.
Sestdien Eiropā un citur pasaulē notika plaši protesti pret banku un citu lielo korporāciju alkatību.Protestētāji pauda sabiedrības dusmas par finanšu sistēmas nodarīto kaitējumu ekonomikas lejupslīdes laikā un situāciju, ka baņķieri joprojām saņem milzu prēmijas, bet lielākajai daļai sabiedrības ir jāsavelk jostas valsts budžeta izdevumu samazināšanas dēļ.