Saskaņā ar paša EEAS sniegtajiem datiem 27 cilvēki pārgājuši darbā uz ES Padomi, 16 - uz Eiropas Komisiju (EK), seši - uz Eiropas Parlamentu, bet septiņi tagad strādā privātajā sektorā. Vēl trīs darbinieki pametuši darbu pašas ES augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones kancelejā.
Pie tam atsevišķus EEAS departamentus darbinieku aiziešana skārusi īpaši smagi. Piemēram nodaļā, kura pārrauga ES krīzes misijas ārvalstīs, no 12 darbiniekiem aizgājuši seši. Darbu EEAS pamet arī augstākā ešelona darbinieki. Tā piemēram, no darba ārlietu dienestā aizgājušas piecas visaugstākā ranga amatpersonas, kas nodarbojās ar krīžu risināšanu.
Tomēr EEAS izpilddirektors Deivids O'Salivans sarunā ar interneta izdevumu "EUobserver" pauda viedokli, ka atbirums neesot liels, jo tas sastādot tikai nepilnus četrus procentus no aptuveni 1500 lielā darbinieku kopskaita.
"Manuprāt, mums nav problēmu ar aizejošajiem cilvēkiem. Daži cilvēki, iespējams, nav apmierināti, taču tās ir jaunas institūcijas augšanas problēmas. Nav tā, ka mums būtu vispārēja problēma," sacīja O'Salivans.
Tomēr, ja O'Salivans vadītu privātu uzņēmumu, viņam nāktos satraukties, norāda "EUobserver".
Lai gan prestižāko uzņēmumu kadru mainība uz "dabīgā atbiruma" rēķina sasniedz līdz pat astoņiem procentiem gadā, trauksme tiek celta brīdī, ja divi procenti darbinieku aizgājuši, jo nav bijuši apmierināti ar pašreizējo darbu.
Un EEAS kadru atbirumu pamatā sastāda tieši tie darbinieki, kuri nav bijuši apmierināti, uzsver izdevums.
"EUobserver" avoti vadības stilu ES ārlietu dienestā raksturojuši kā "pilnīgu sajukumu, murgu un haosu".
Viens no EEAS direktoriem atzina, ka jaunizveidoto iestādi pārņēmusi "milzīga disfunkcija".
"Ja EEAS būtu privāts uzņēmums un cilvēkiem būtu jāstrādā šādos apstākļos, tas bankrotētu," savukārt izteicās kāds arodbiedrības pārstāvis.
Lai gan ārlietu dienesta veidošanu uzsāka jau pirms diviem gadiem, darbinieki joprojām nezina, kurš par ko iestādē ir atbildīgs.
Daudziem darbiniekiem savā darba vietā nav pieejas pat e-pastam vai nav vēl pieslēgts tālrunis. Komandējumu naudas, slimības pabalsti un bērnu mācību maksas kompensācijas tiek izmaksātas ar mēnešiem ilgu nokavēšanos, liekot diplomātiem izvairīties no nozīmēšanas uz amatiem ārvalstīs. Taču īpaši smagi no tā cieš zemu apmaksātās sekretāres.
Desmitiem ES pārstāvniecību ārvalstīs nav datoru, kuri būtu sertificēti slepenu ziņojumu pārsūtīšanai uz citām pārstāvniecībām vai Briseli, liekot personālam izmantot veco labo diplomātisko kurjeru sistēmu.
Pat pašas Eštones kancelejā nav datora, kas būtu sertificēts augstākās slepenības dokumentu pārsūtīšanai.
Ikdienas problēmām pievienojas vispārējā savstarpējās neuzticības gaisotne.
Kāds EEAS darbinieks, kurš iepriekš strādājis ES Padomē, žēlojās, ka EK personāla departaments dodot priekšroku bijušajiem Komisijas darbiniekiem. Savstarpēju neuzticību radījusi arī sāncensība starp ES dalībvalstīm, kas centās labākajos amatos iedabūt savus diplomātus. Arī pašas Eštones attiecības ar vairākām svarīgām EEAS nodaļām ir saspīlētas.
"Uz dažiem jautājumiem, kurus viņa uzdot "SitCen" (ES izlūkdienestam, kas darbojas EEAS sastāvā), atbildes iespējams atrast ar "Google". (..) Rodas iespaids, ka viņai vienalga," pastāstīja kāds avots.
O'Salivans gan sola, ka situācija ievērojami uzlabošoties, kad EEAS nākamā gada martā pārcelsies uz savu jauno ēku.
Taču arodbiedrības bažījas, ka īstenosies sliktākais iespējamais scenārijs.
Viens no avotiem pat izteicās, ka gadījumā, ja situācija nemainīsies, EEAS varētu sabrukt, vairumam personāla atgriežoties ES Padomē vai EK, atstājot Eštoni vienu pašu ar saviem politiskajiem padomniekiem.
Tikmēr EK un ES Padome jau veido savas struktūrvienības, kas varētu pārņemt EEAS funkcijas atkal savā ziņā, ja rastos tāda iespēja.
ES Padomes sekretariāta ģenerāldirektors Leonardo Šiavo izveidojis biroju, kas nodarbojas ar ES ārlietām. Savukārt EK ģenerālsekretāre Ketrina Deja izveidojusi nodaļu ES ārējo attiecību finansēšanas jautājumu kontrolei.
"Šīs jaunās struktūras iecerētas, lai vājinātu Eštones pozīcijas, un mani pārsteidz, ka viņa tiem to ļauj," izteicās kāds ES diplomāts.
Arī kāds bijušais EEAS darbinieks atzina, ka Briselē ir neskaitāmi daudz ļaužu, kas cer uz jaunizveidotā ārlietu dienesta izgāšanos.