Tā Lietuva balsojumā par ANO pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu palestīniešu pašpārvaldei atturēsies, jo pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā šajā jautājumā nav vienotības, trešdien paziņoja prezidente Daļa Grībauskaite.
"Tā kā ES, cik es zinu, nav noformulējusi kopīgu nostāju - aptuveni deviņas valstis to atbalsta, bet pārējās atturēsies -, Lietuva balsojumā atturēsies," pēc tikšanās ar saviem Latvijas un Igaunijas kolēģiem žurnālistiem pavēstīja Grībauskaite. Tikmēr nedz Latvijas prezidents Andris Bērziņš, nedz Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess neatklāja, kā balsos viņu pārstāvētās valstis.
Savukārt Francija ANO nolēmusi atbalstīt pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu palestīniešiem, otrdien apliecināja ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Francija kopā ar vēl desmit ES dalībvalstīm pērn arī atbalstīja palestīniešu uzņemšanu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO). Sagaidāms, ka vairums šo ES dalībvalstu palestīniešus atbalstīs arī ceturtdien paredzētajā balsojumā.
Dānija otrdien apliecināja, ka tā plāno atbalstīt pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu palestīniešiem. Taču citas ES dalībvalstis, kuras pērn atbalstīja palestīniešus UNESCO, ir mainījušas savu nostāju. Viena no tām ir Beļģija, kura pērn balsoja par palestīniešu uzņemšanu UNESCO, bet ceturtdienas balsojumā plāno atturēties.
Savukārt Lielbritānija, kas pērn UNESCO balsojumā atturējās, pieļāvusi iespēju ceturtdien balsot par palestīniešu lūgumu, taču ar zināmu noteikumu. Kā telefonsarunā ar palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu pirmdienas vakarā uzsvēra Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, Lielbritānija atbalstīs palestīniešu lūgumu, ja Palestīna apņemsies neizmantot savu jauno statusu, lai vērstos pret Izraēlu Starptautiskajā krimināltiesā (SKT).
Taču palestīniešu vēstniece ES Leila Šahida tīmekļa žurnālam EUobserver uzsvēra, ka šāda prasība palestīniešiem nav pieņemama. "Mēs neatteiksimies no tiesībām, ko šis statuss mums piešķir. Mēs esam līdzvērtīgi ar citiem, kuriem ir šāds statuss, tostarp attiecībā uz tiesībām vērsties SKT," skaidroja vēstniece.
Savukārt Spānija jau apliecinājusi savu atbalstu palestīniešu lūgumam. Kā trešdien parlamentā apliecināja Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo, "Spānija rīt balsos "par" palestīniešu lūgumu saskaņā ar mūsu vēsturi, un tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir vispiemērotākais risinājums, kā tuvoties mieram". Arī ES neietilpstošā Šveice trešdien pavēstīja, ka tā plāno atbalstīt palestīniešu lūgumu.
Šobrīd Palestīnas atbrīvošanas organizācijai ANO ir novērotāja statuss. Pagājušajā gadā palestīnieši mēģināja iegūt pilntiesīgas dalībvalsts statusu, taču šis mēģinājums nonāca strupceļā vēl pirms ierosinājuma nodošanas balsošanai Drošības padomē, jo pret to iebilda ASV, kam padomē ir veto tiesības.
Taču jautājumu par pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu iespējams izšķirt ar balsojumu Ģenerālajā asamblejā, un tam nepieciešams tikai vienkāršs vairākums, ko palestīnieši, domājams, bez pūlēm varēs nodrošināt. Arī pret palestīniešu mēģinājumu iegūt ANO pieaicinātās valsts statusu asi iestājas gan ASV, gan Izraēla.