Ziņu aģentūra Anadolu vēsta, ka Ekrems Imamoglu, kas pārstāv opozīcijā esošo Republikānisko Tautas partiju (CHP), izcīnījis 48,79% balsu, bet viņa konkurents no valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) bijušais premjerministrs Binali Jildirims ieguvis 48,51% balsu.
Imamoglu uzvara pieliktu punktu 25 gadus ilgušajai konservatīvo islāmistu valdīšanai Stambulā.
CHP kandidāts uzrunā televīzijā solīja atšķirīgu politisko valodu un pauda apņēmību labi kalpot tautai jaunajā amatā. Jildirims, kurš svētdienas vakarā pasludināja sevi par uzvarētāju, pirmdien atzinis, ka Imamoglu izvirzījies vadībā ar 25 000 balsu. Taču Jildirims paziņoja, ka AKP apstrīdēs gandrīz 320 000 biļetenu atzīšanu par nederīgām.
"Stambulas cilvēki ir runājuši. Mēs zinām, kā apsveikt savus konkurentus, bet skaitīšana turpinās," žurnālistiem Stambulā sacīja Jildirims.
Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vadītās AKP kandidāts cietis sakāvi cīņā arī par galvaspilsētas Ankaras mēra amatu. Taču AKP paziņoja, ka apstrīdēs arī Ankaras mēra vēlēšanu rezultātus.
"Mums ir pierādījumi un mēs tos prezentēsim apgabalu vēlēšanu padomēm," paziņoja AKP ģenerālsekretārs Fatihs Šahins. Viņš informēja, ka AKP ir laiks līdz otrdienai plkst. 15 pēc vietējā un Latvijas laika, lai iesniegtu savus iebildumus.
Kopš nākšanas pie varas 2002. gadā AKP ir uzvarējusi visās vēlēšanās, taču šoreiz saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 99% biļetenu saskaitīšanas, cīņā par Ankaras mēra amatu ar 50,9% balsu vadībā izvirzījies opozīcijas kopīgais kandidāts Mansurs Javass. Tikmēr AKP kandidāts saņēmis 47,1% balsu.
Kopumā svētdien norisinājās cīņa par mēru amatiem 30 lielākajās pilsētās, 51 provinces galvaspilsētā un 922 rajonos. Lielajās pilsētās vēlētāji vienlaikus izraudzījās pilsētas un attiecīgā rajona mērus, kā arī pilsētas municipālās padomes deputātus un vietējās apkaimes administrāciju.
Neskatoties uz neveiksmi Ankarā un otrajā lielākajā valsts pilsētā Stambulā, AKP līdz ar saviem sabiedrotajiem - galēji labējo Nacionālās kustības partiju (MHP) - kopumā visā valstī ieguvusi vairāk nekā pusi balsu.
Tomēr, kā pirmdien atzinis Eiropas Padomes vēlēšanu novērošanas misijas vadītājs Endrū Deivsons, viņš neesot pilnībā pārliecināts, ka Turcijā šobrīd pastāv brīvu un godīgu vēlēšanu vide, kas nepieciešama patiesi demokrātiskām vēlēšanām saskaņā ar Eiropas vērtībām un principiem. Tajā pašā laikā Deivsons augstu novērtējis lielo vēlētāju aktivitāti, kas sasniegusi 84%, uzsverot, ka tas liecina par pilsoņu veselīgo demokrātisko interesi.