Eksperti pauž sašutumu par spriedumu Šešeļa lietā

"Tiesnešu vairākuma lēmums ir šķirts no tā, kas patiesībā notika Horvātijā un Bosnijā," sarunā ar aģentūru AFP atzina bijušais ASV diplomāts Stīvens Raps, kas nodarbojies ar kara noziegumu jautājumiem.Būdams pazīstams ar tādām sarežģītām lietām kā bijušā Libērijas prezidenta Čārlza Teilora tiesāšana, Raps atzīst, ka spriedums Šešeļa lietā viņam licis "vilties".Bijušais diplomāts, kas tagad ir Hāgas Globālo tiesību institūta eksperts, norādīja, ka spriedums, kuru trīs tiesnešu kolēģija pieņēma ar balsu vairākumu, ir pretrunā ar spēkā esošajām tiesību normām un "pieņemto faktu konstatācijas praksi".Šešeļs, kas savulaik komandējis radikālu paramilitāru vienību, tika apsūdzēts slepkavībās, neserbu civilpersonu vajāšanā un spīdzināšanā, kā arī par iesaistīšanos "kopīgā noziedzīgā pasākumā" ar nelaiķa Serbijas prezidentu Slobadanu Miloševiču.Taču tiesa atzina, ka Šešeļs bijis politiķis, kas dedzīgi centies īstenot savu vīziju par Lielserbiju, nevis noziedznieks.Tiesneši atmeta arī desmitgadēs iesakņojušos starptautisko tiesisko praksi, atzīstot, ka "noziegumi notikuši kara gaisotnē, kas tos attaisno," AFP savukārt norādīja Balkānu eksperts Ēriks Gordijs."Tas vienkārši ir pretrunā ar tiesībām," uzsvēra Londonas Universitātes koledžas Dienvideiropas politikas lektors.ICTY virsprokurors Seržs Bramercs paziņojis, ka sācis iepazīties ar sprieduma argumentāciju, lai meklētu pamatojumu tā pārsūdzēšanai. Taču jau tagad viņš norādīja, ka daudzi no tiesnešu argumentiem "pilnībā neatbilst faktiskajai realitātei".Tiesnese Flāvija Latanci, kas nepiekrita vairākuma viedoklim, izteikusies, ka viņas kolēģi attaisnojošā sprieduma taisīšanā izmantojuši vai nu "nepietiekamu pamatojumu", vai arī vispār iztikuši bez jebkāda pamatojuma, tādējādi pārkāpjot tribunāla reglamentu.Ar spriedumu, kuru nolasīja tiesnesis Žans Klods Antoneti, Šešeļs attaisnots visās apsūdzībās par nodarījumiem, kas pastrādāti laikā no 1991.gada augusta līdz 1993.gada septembrim."Prokuratūra nespēja pierādīt, kliedējot jebkādas pamatotas šaubas, ka plašās Horvātijas un Bosnijas-Hercegovinas teritorijās būtu notikuši plaši un sistemātiski uzbrukumi neserbu civiliedzīvotājiem," teikts spriedumā.Antoneti konkrēti piesauca Horvātijas pilsētu Vukovaru, kuru serbu spēki 1991.gadā faktiski nolīdzināja līdz ar zemi, un Zvorniku, no kuras serbu paramilitārās vienības 1992.gadā padzina 40 000 neserbu iedzīvotājus.Antoneti izteicās, ka tiesneši nevarot izslēgt iespēju, ka autobusi neserbu iedzīvotāju transportēšanai "tika patiesībā nodrošināti humānu apsvērumu dēļ".Vērtējot Šešeļa musinošās runas, kurās viņš aicināja serbu vienības uzbrukumā Vukovarai "nevienu nesaudzēt", tiesneši tās attaisnoja ar "piedalīšanos karadarbībā" un centieniem "uzmundrināt serbu spēkus".Vēsturiskie fakti, kurus piesauc tiesneši, "ir pretrunā ar to, ko konstatējis šis tribunāls, un to, ko par notikušo zina vēsturnieki un pārējie," uzsvēra Gordijs.Īpaši viņš norādīja uz tiesnešu "atklājumu", ka Vukovarā neesot notikusi sistemātiska vēršanās pret civilpersonām.Vukovara, pirms 1991.gada novembrī to ieņēma serbu spēki, tika pakļauta trīs mēnešus ilgam aplenkumam, kura laikā nepārtraukti tika apšaudīta pilsētas slimnīca, kas, par spīti medikamentu, elektrības, pārtikas un ūdens trūkumam, turpināja darbu.1991.gada novembra beigās serbu karavīri aptuveni 400 ievainotos horvātus un citus neserbus autobusos pārveda uz Ovčaru, kur aptuveni 260 gūstekņi tika nošķirti un izvietoti kādā nomaļā cūku fermā. Tur gūstekņi tika spīdzināti un noslepkavoti, bet pēc tam apbedīti masu kapos.Šajā noziegumā, ko pastrādāja neregulāro vienību karotāji, kas bija pazīstami kā "Šešeļa vīri", tiesa pašu Šešeļu attaisnoja, jo viņš neesot bijis "hierarhiski" atbildīgs par šiem kaujiniekiem."Šāda vēstures pārskatīšana pavisam vienkārši ir nepieņemama," atzina nevalstiskās organizācijas Nav miera bez taisnīguma vadītājs Nikolo Figa-Talamanka.Tieneši pasludināja, ka "viņu uzdevums nav noskaidrot visu patiesību par notikušo", norādīja Figa-Talamanka. "Tas, iespējams, ir tiesa, taču viņu uzdevums tāpat nav noliegt patiesību."Arī pazīstamā pētniece un Balkānu eksperte Jelena Subotica, kas darbojas Balkānu pārejas perioda tiesiskuma projektā, ceturtdienas spriedumu nosauca par "apkaunojumu"."Šešeļa spriedums tik fundamentāli maina Dienvidslāvijas karu rakstura interpretāciju, ka tas notikumu gaitas kauzālo ķēdi pavērš pilnīgi pretējā virzienā," uzsvēra Subotica.