EK pārstāve Karolīna Kotova atteicās komentēt Grieķijas iespējas izstāties no eiro zonas, bet uz jautājumu, vai ES priekšraksti paredz iespēju atteikties no vairākām valstīm kopīgās valūtas, neizstājoties no ES, viņa norādīja, ka "līgumi neparedz izstāšanos no eiro zonas, neizstājoties no ES".
Lisabonas līgums, kas spēkā stājās 2009.gada decembrī, pirmo reizi bloka pastāvēšanas vēsturē paredz iespēju no tā izstāties, tomēr tas neietver iespējas izstāties no eiro zonas.
"Grieķijas vieta ir eiro zonā un tiek izmantoti instrumenti, noslēgtas vienošanās, lai tas tā arī turpinātos," Kotova teica žurnālistiem Briselē.
Savukārt ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna pārstāvis norādīja, ka aizdevuma kārtējo maksājumu astoņu miljardu eiro (5,6 miljardi latu) vērtībā Grieķijai ES šomēnes varētu arī neizmaksāt un maksājumus apturēt, līdz Grieķija nebūs izpildījusi savas saistības.
Grieķija nevarēs saņemt šo 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) vērtā aizdevuma daļu, kas tai nepieciešama kārtējo saistību izpildei, "kamēr nebūs pārliecības par Grieķijas varas iestāžu vēlmi izpildīt tikai pirms dažām dienām dotos solījumus", teica Rēna pārstāvis, norādot, ka aizdevuma daļas saņemšanai vēl nepieciešama arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piekrišana.
Pašlaik nerimst bažas, ka Grieķija var piedzīvot bankrotu, ja nedabūs nākamo starptautiskā aizdevuma kārtu no Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas. Aizdevēji nav mierā ar Atēnu gauso progresu reformu jomā. Kā viena no iespējām tiek apspēlēta arī Grieķijas izstāšanās no eiro zonas.