Konti labajā bankā netiktu aplikti ar nekādiem papildus nodokļiem. Tajā pašā laikā sliktās bankas līdzekļi paliktu iesaldēti un tiktu aplikti ar īpašu nodokli, ar kura palīdzību Kipra varētu rekapitalizēt bankas. Zaudējumus lielu kontu īpašniekiem Bloomberg avoti novērtējuši 40 procentu apmērā.
Jaunu variantu Kipras glābšanai no bankrota Eirogupa izstrādāja pēc tam, kad pirmo likumprojektu par depozītu aplikšanu ar vienreizēju nodokli noraidīja valsts parlaments. Sākotnēji bija plānots, ka no depozītiem, kuros glabājas līdz 100 tūkstošiem eiro, tiks iekasēti 6,75 procenti, bet no pārējiem – 9,9 procenti līdzekļi. Šādā veidā Kipra plānoja iegūt 5,8 miljardus eiro, kas bija ES un SVF prasība vēl 10 miljardu eiro piešķiršanai pretkrīzes programmas ietvaros.
Pret šādu nodokli iebilda ne tikai likumdevēji, bet arī Kipras iedzīvotāji un daudzi ekonomisti un citu valstu politiķi. Viena no radikālākajām nodokļa kritiķēmbija Krievija. Tā šīs valsts premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka Kipras glābšanas laikā ir pieļautas pilnīgas visas kļūdas, kādas tikai bija iespējams pieļāut. Kipras banku sistēma lielā mērā balstās uz Krievijas līdzekļiem, tādēļ nodoklis varēja radīt zaudējumus daudziem šīs valsts noguldītājiem un uzņēmējiem.
21. martā tika paziņots, ka Kipra pilnībā atsacījusies no idejas aplikt ar nodokli banku depozītus, tomēr 22. martā vietējie ierēdņi un likumdevēji atkal atgriezās pie šīs idejas. Iespējams, atkārtota nodokļa apspriešana ir saistīta ar to, ka Kiprai neizdevās vienoties ar Krieviju par jauna kredīta piešķiršanu.
Kipras amatpersonām nepieciešams steidzami atrast naudu banku rekapitalizācijai, jo Eiropas Centrālā banka ir paziņojusi, ka tā pēc 25. marta var pārtraukt nodrošināt vietējo finanšu iestāžu likviditāti, izmantojot programmu Emergency Liquidity Assistance, ja netiks pieņemts valsts glābšanas plāns. Programmas pārtraukšana nozīmē, ka Kipras bankas zaudēs pēdējā finansējuma avotu.