Kā uzskata vairākums plašsaziņas līdzekļu, šī paziņojuma mērķis galvenokārt ir pārbaudīt iedzīvotāju reakciju. Jāatgādina, ka 2011. gada decembrī Musulmaņu brālība guva uzvaru parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā, saņemot 40% vēlētāju balsu, bet vēlāk par valsts prezidentu tika ievēlēts kustības atbalstītais kandidāts Muhameds Mursi.
Pēc M. Mursi gāšanas valstī notiek nežēlīgas sadursmes starp Musulmaņu brālības piekritējiem un drošības spēkiem, kas novedušas pie simtiem upuru. Tikai pēdējo 24 stundu laikā sadursmēs starp protestētājiem un drošības spēkiem nogalināti vismaz 173 cilvēki, sestdien paziņoja valdība.
Ar paziņojuma par iespējamo Musulmaņu brālības aizliegšanu Ēģiptes pagaidu premjers nāca klajā laikā, kad drošības spēkiem pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem beidzot izdevās ieņemt al Fathas mošeju Kairā, kurā bija nocietinājušies no vairākiem simtiem līdz pat tūkstotiem Musulmaņu brālības atbalstītāju. Pēc piektdienas „dusmu dienas” al Fathas mošeja tika arī izmantoto kā slimnīca nemieros ievainotajiem islāmistiem un vienlaikus arī kā morgs.
Jāpiebilst, ka Musulmaņu brālība kā politisks spēks ir aizliegta vēl kopš 1954. gada, kad tās biedri neveiksmīgi mēģināja noslepkavot toreizējo valsts prezidentu Hamalu Abdelu Naseru. Kopš 1984. gada brālība gan piedalījās valsts parlamenta vēlēšanās, taču tā kā tās biedriem nebija legāla statusa, viņi kandidēja vai nu reģistrēto partiju sarakstiem, vai arī kā neatkarīgie kandidāti.
Arī pašlaik Musulmaņu brālība ir nevis politisks spēks, bet gan tikai sabiedriska organizācija un analītiķi norāda, ka oficiāls aizliegums neatstās īpašu ietekmi uz kustību, kurai ir daudzas desmitgades ilga nelegālās darbības pieredze. Vienīgais varas iestāžu ieguvums būs iespēja konfiscēt brālības aktīvus un īpašumus.