Phenjana norādīja, ka nav ieinteresēta 12. jūnijā ieplānotajā abu līderu samitā Singapūrā diskutēt par "vienpusējiem nosacījumiem" un "vienpusēju kodolatbruņošanos", kaut iepriekš pēc Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderu tikšanās Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins paziņoja, ka ar Kimu vienojušies par Korejas pussalas denuklearizāciju.
Taujāts, vai vienošanās par samitu 12. jūnijā Singapūrā aizvien ir spēkā, Tramps žurnālistiem atklāja, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, ka Ziemeļkorejas puse to būtu atcēlusi. "Redzēsim, kas notiks," piebilda Baltā nama saimnieks.
Tramps arī norādījis, ka Savienotās Valstis samitā neatkāpsies no uzstādījuma par Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos. Tiesa, Lielbritānijas izdevums The Guardian norāda uz abu valstu atšķirīgo izpratni par vārdu "kodolatbruņošanās" vai "denuklearizācija". Kamēr Vašingtona ar to saprot Ziemeļkorejas kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas likvidēšanu, tikmēr Phenjana, kas pēc Kima tikšanās ar Munu piekrita denuklearizācijai, ar to domā ilgtermiņa procesu, kura rezultātā visas pasaules kodolvalstis atteiktos no sava kodolbruņojuma.
Iespējams, tieši šī atšķirīgā un nevienas puses skaļi nedefinētā izpratne par to, ko sevī ietver "denuklearizācija", bija veicinošs faktors tam, ka Ziemeļkoreja piekrita par to diskutēt ar ASV, taču aizvadītajā nedēļas nogalē TV raidījumā ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons par to izteicās jau konkrētāk, proti, ASV ar to domā "atbrīvošanos no visiem [Ziemeļkorejas rīcībā esošajiem] kodolieročiem, to izjaukšanu un nogādāšanu Okridžā,Tenesī štatā." Tāpat Boltons norādīja, ka ar denuklearizāciju ASV saprot Ziemeļkorejas urāna bagātināšanas spēju likvidēšanu.
Ziemeļkorejas pusē šādi izteikumi ieskandināja trauksmes zvanus. "Tas nepauž nolūku šo jautājumu risināt dialoga ceļā. Tas faktiski ir ļaunprātīgs gājiens mūsu cienījamajai valstij lemt Lībijas vai Irākas likteni, kuras sagruva, pakļaujoties lielvaru prasībām. Ja ASV cenšas mūs iedzīt stūrī un piespiest vienpusēji atbruņoties, mēs šādā dialogā vairs neesam ieinteresēti," pēc Boltona paustā trešdien ar paziņojumu nāca klajā Ziemeļkorejas ārlietu resora pārstāvis Kims Kje Vans, atsaucoties uz 2003. gadu, kad pārtraukt attīstīt savas masu iznīcināšanas ieroču programmas piekrita tolaik Muammara Kadāfi pārvaldītā Lībija.
Boltons uz Ziemeļkorejas puses reakciju atbildējis, ka ASV "vienlaikus cenšas būt gan optimistiska, gan reālistiska".
Baltā nama preses pārstāve Sāra Sandersa minēja, ka Trampa administrācija jau paredzējusi scenāriju, kur Ziemeļkoreja pirms sarunām atkal ieņem šādu striktu nostāju, bet norādīja: "Ja viņi grib tikties, mēs esam tam gatavi. Ja negrib, arī labi."
Trollis JT
oskars
x