Vašingtonā bāzētā domnīca Zinātnes un starptautiskās drošības institūts ziņojumā secinājusi, ka 49 valstis pēdējo gadu laikā - no 2014. gada marta līdz 2017. gada septembrim - pārkāpušas ANO noteiktās sankcijas, kuru mērķis bija piespiest izolēto valsti atteikties no savas kodolprogrammas attīstīšanas.
Šo valstu vidū ir Ziemeļkorejas tuvākais ekonomiskais partneris Ķīna, kā arī Brazīlija, Indija, pat Francija un Vācija.
Tāpat 13 no šīm valstīm sankciju noteiktos ierobežojumus pārkāpušas, tirgojoties tieši ar militārās industrijas precēm un izejvielām vai apmainoties ar pakalpojumiem. Tādas ir, piemēram, Sīrija, Angola, Kuba, Mozambika, Irāna, Tanzānija, Mjanma un Šrilanka.
"Dažos gadījumos šie lielākoties nedemokrātiskie režīmi eksportē vai iepērk no Ziemeļkorejas ar militāro industriju saistītas preces vai, piemēram, saņem apmācību no Ziemeļkorejas militāristiem," pausts domnīcas ziņojumā.
Ziņojuma autori secinājuši, ka Ziemeļkoreja izmanto savas izdevības un veic darījumus ar tādām valstīm, kur ir vājš eksports un augsts korupcijas līmenis.
20 valstis uz Ziemeļkoreju palīdzējušas nogādāt dažādas preces, tostarp, piemēram, mainot kravas kuģu reģistrācijas datus, lai slēptu kravu patieso izcelsmi. Tāpat 44 valstis pieļāvušas, ka tiek nodibināti fiktīvi uzņēmumi darījumu veikšanai ar Ziemeļkoreju. Diena.lv jau septembrī vēstīja, ka sankciju nospiesto valsti ar nepieciešamajām precēm apgādā kontrabandisti no Krievijas.
Dažas no sarakstā iekļautajām valstīm gan solījušas vēl esošos darījumu kanālus ar Ziemeļkoreju slēgt tuvākajā laikā, taču eksperti par piekopto sankciju politiku ir skeptiski kopumā, uzskatot, ka tādējādi vien neizdosies pārliecināt Phenjanu apturēt savu kodolprogrammu. Proti, sankciju "skrūvspīles" jau šobrīd ir pievilktas tik cieši, ka drīzumā vairs nebūs daudz preču vai pakalpojumu grupu, attiecībā uz kurām noteikt jaunus ierobežojumus.
Trollis JT