Korejas Banka norādīja, ka Ziemeļkorejas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn pieaudzis par 3,9%, kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada, kad tika reģistrēts IKP pieaugums par 6,1%.
Izolētā valsts oficiāli nepaziņo savus ekonomikas datus, bet Dienvidkorejas centrālā banka ik gadu publisko savas aplēses, kas balstītas uz valsts un privāto organizāciju sniegto informāciju.
Pret nabadzīgo Ziemeļkoreju ir vērstas vairākas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankciju kārtas saistībā ar tās centieniem attīstīt kodolieročus. Ziemeļkorejas ekonomika degvielas importā un ieguves rūpniecības produkcijas eksportā lielā mērā paļaujas uz kaimiņvalsti Ķīnu, kas ir vienīgā tās sabiedrotā un lielākā tirdzniecības partnere.
Ieguves rūpniecība, kas veido 12,6% no Ziemeļkorejas ekonomikas kopapmēra, pērn pieaugusi par 8,4%. Smagās un ķīmijas rūpniecības, kas arī ir nozīmīgs ekonomikas sektors, apmērs palielinājās par 6,7%, bet kopējā eksporta pieaugums bija 4,6%, kas daļēji saistāms ar minerālu resursu eksportu.
Ķīna februārī apturēja ogļu importu no Ziemeļkorejas saistībā ar arvien lielāku ASV prezidenta Donalda Trampa spiedienu, tomēr tirdzniecību citos sektoros, tostarp ar dzelzi un dzelzs rūdu tā ir turpinājusi, nodrošinot izolētajam Ziemeļkorejas režīmam tik nepieciešamos resursus.
Vienlaikus Ķīna nevēlas satricināt pašreizējo stāvokli Ziemeļkorejā, bažījoties par bēgļu pieplūdumu un iespējamo ASV karavīru izvietošanu pār tās robežām, ja Korejas pussalas valstis tiktu apvienotas.
Neskatoties uz sankcijām, Ziemeļkorejas ekonomika ir augusi saistībā ar to, ka pēdējā laikā ir pieaudzis valsts atbalstītu privātu tirgu skaits. Šādos tirgos tiek pārdots plašs preču klāsts no pārtikas līdz elektroniskajām ierīcēm, kas importētas no Ķīnas.
Lai gan Ziemeļkoreja noliedz jebkādus reformu plānus un uzsver, ka ir sociālistiska valsts, kopā Kima Džonguna nākšanas pie varas 2012.gadā režīms pakāpeniski ir atvēris durvis privāto uzņēmēju darbībai, secinājuši eksperti.
Vienlaikus Kims ir pastiprinājis valsts kodolprogrammu, atvēlot daudz līdzekļu tam, lai izstrādātu raķetes, kas spēj sasniegt ASV kontinentālo daļu.
Analītiķu aplēses liecina, ka privātais sektors, kas gan tiek plaši definēts, varētu veidot 25-50% no Ziemeļkorejas IKP.