Tallinas Brīvības (Vanaduzes) laukums bija ļaužu pilns, daudzi bija atnākuši kopā ar bērniem un rokās turēja Tibetas karodziņus.
Veltot savu runu kopīgajai atbildībai, dalailama uzsvēra Tibetas karoga nozīmi. "Kad rodas problēmas un Ķīnas varas iestādes saka, ka Tibeta ir separātiska, [atceros], kad 1954. gadā tikos ar [toreizējo Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāju, Ķīnas Tautas Republikas izveidotāju] Mao Dzedunu, viņš man pajautāja, vai man ir savs karogs, es, nedaudz apjucis, atbildēju, ka jā, ir. Toreiz viņš man teica, ka tas [karogs] var palikt. Un, ja rodas problēmas, jūs varat teikt, ka jums ir Mao Dzeduna atļauja," pastāstīja dalailama.
"Tibetas mērķis nav Ķīnas valsts sabrukums, bet gan iespēja attīstīt savu kultūru," uzsvēra Tibetas budistu garīgais līderis.
Savukārt trešdien Tallinā, tiekoties ar Baltijas valstu parlamentu pārstāvjiem, dalailama pauda cerību, ka šīs valstis atbalstīs Tibetu. "Neaizmirstiet par mūsu likteni," viņš teica un piebilda, ka Baltijas valstu, kas pārdzīvojušas okupāciju, atbalsts ir īpaši svarīgs Tibetai, kas pašlaik atrodas Ķīnas pārvaldē.
Dalailama norādīja, ka vislielāko atbalstu viņš izjutis, pirms 20 gadiem apmeklējot Baltijas valstis, kas tolaik atbrīvojās no Padomju Savienības.
Tibetas budistu garīgais līderis tikšanās laikā saņēma ielūgumu no Saeimas deputātu grupas Tibetas atbalstam apmeklēt Latviju, kurā viņš jau divreiz viesojies.
Savukārt Lietuvas parlamentārieši, kas bija ieradušies Tallinā tikties ar dalailamu, pauda šaubas, vai viņu valsts augstākās amatpersonas būtu gatavas tikties ar Tibetas budistu garīgo līderi.
Lietuvas Seima starpparlamentu sakaru grupas Tibetas atbalstam priekšsēdētāja Daļa Kuodīte pēc tikšanās ar dalailamu aģentūrai BNS atzina, ka Lietuvas augstāko amatpersonu attieksmi ietekmē spiediens no Ķīnas.
"Es varu parakstīt ielūgumu, bet tas nozīmē milzīgu atbildību, un tas ir atkarīgs ne tikai no manis ‒ esmu pārliecināta par to, ka tāda līmeņa persona netiks pieņemta pienācīgā līmenī, tādēļ uzaicināt viņu būtu diezgan bezatbildīgi," teica deputāte.
Viņa piebilda, ka šo jautājumu Lietuvā plānots izskatīt septembrī. "Iebiedēšana un spiediens ir milzīgs, un ir lieliski, ka igauņi, cepuri nost, stājās tam pretī," Igaunijas kolēģus slavēja Lietuvas Seima deputāte.
Dalailama otrdien pēc Igaunijas Budisma institūta un Igaunijas parlamenta grupas Tibetas atbalstam ielūguma ieradās vizītē Igaunijā, kas turpināsies līdz ceturtdienai.
Trešdien dalailama neoficiāli tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un piedalījās Igaunijas parlamenta Tibetas atbalsta grupas vadītāja Andresa Herkela parlamentā rīkotajās pusdienas par godu dalailamam. Tās apmeklēja arī Igaunijas aizsardzības ministrs Marts Lārs, kurš ir premjerministra pienākumu izpildītājs, jo premjers Andruss Ansips ir atvaļinājumā. Tomēr Igaunijas parlamenta spīkere Ene Ergma atsauca iepriekš paredzēto tikšanos ar dalailamu.
Pēc tam Igaunijas parlamenta konferenču centrā notika tikšanās ar dalailamu, kurā piedalījās arī parlamentu deputāti no Latvijas un Lietuvas, bet vēl pēc tam viņš teica uzrunu Tallinas Brīvības (Vabaduzes) laukumā.
1959. gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu dalailama bija spiests bēgt no Tibetas. Pēc bēgšanas viņš Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja Tibetas valdību trimdā. Dalailama uzsver, ka vēlas panākt Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu Tibetas neatkarības atgūšanu, tādēļ nosoda dalailamas vizītes jebkurā pasaules valstī.
1989. gadā dalailama saņēma Nobela Miera prēmiju.
Ķīna ir okupējusi Tibetu kopš 1951. gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz Tibetu.