Teleskops ALMA ir pasaules lielākais astronomijas projekts, kura tapšanā apvienojušas spēkus Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība, Japāna un Čīle.
Spēcīgākais milimetru un submilimetru diapazona radioteleskops un sarežģītākā uz Zemes bāzētā observatorija izvietoti vairāk nekā 5000 metrus virs jūras līmeņa. Šī unikālā vieta, kas atrodas tālu no lielpilsētu ugunīm, ar savu tīro un sauso tuksneša gaisu ir īpaši piemērota radioteleskopiskajiem novērojumiem, šai ziņā gandrīz neatpaliekot no atklāta kosmosa.
Kā izteicies viens no projektā iesaistītajiem zinātniekiem - Djego Garsija - šā teleskopa iedarbināšana "ievada jaunu zelta laikmetu astronomijā". "Mēs varēsim ieraudzīt agrīnos Visuma veidošanās posmus, kad radās pirmās galaktikas," viņš piebildis.
Kad jaunais teleskops būs pilnīgi pabeigts, to veidos 66 savstarpēji saistītas antenas, kas darbosies kā viens milzīgs teleskops, ļaujot astronomiem ielūkoties dziļāk neizpētītajās Visuma dzīlēs un tverot arī tādus objektus, ko nav iespējams atklāt ar infrasarkano un rentgenstaru observatorijām. Zinātnieki cer ar tā palīdzību gūt jaunus datus, kas palīdzētu izskaidrot Visuma evolūcijas procesus.
Pagaidām gan no visām paredzētajām antenām uzstādīta tikai trešā daļa un iedarbinātas 12 no tām. Visu antenu sistēmu paredzēts pabeigt 2013.gadā. Katras antenas iegūtos datus apstrādās un apvienos īpaši jaudīgs superdators.
Pirmajos ALMA uzņēmumos fiksētas pazīstamās Antenu galaktikas, kuras atrodas Kraukļa zvaigznājā, aptuveni 70 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes, un sadursmes rezultātā ieguvušas dīvainu formu.
Kā norāda pētnieki, šis teleskops "atklāj kaut ko tādu, kas nav apskatāms redzamās gaismas diapazonā, - blīvus aukstu gāzu mākoņus, no kuriem veidojas jaunas zvaigznes".