Bosnijas serbu referendums apdraud valsts stabilitāti

Tiesības lemt par to, vai 9.janvāri pasludināt par Serbu Republikas "nacionālo dienu" ir aptuveni 1,2 miljoniem balsstiesīgo.Šajā datumā, kas valstī tiek vērtēts ļoti pretrunīgi un kurā tiek svinēti arī vieni no serbu pareizticīgo svētkiem, 1992.gadā Bosnijas serbi vienpusēji pasludināja neatkarību no Bosnijas, un šis lēmums bija viens no katalizatoriem, kas izraisīja asiņaino pilsoņkaru, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku, bet vairāk nekā divi miljoni bija spiesti pamest savas mājas.Starp toreizējās "republikas" dibinātājiem bija arī Radovans Karadžičs, kuram martā par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, kas tika apstrādāti Bosnijas pilsoņkara laikā, tika piespriests 40 gadu cietumsods.Pagājušā gada novembrī konstitucionālā tiesa atzina, ka 9.janvāra svinēšana esot diskriminējoša pret abām pārējām lielākajām Bosnijas-Hercegovinas etniskajām grupām - musulmaņiem jeb bosņakiem un pamatā katoļticīgajiem horvātiem. Savukārt 17.septembrī tā lēma, ka Serbu Republika nedrīkst rīkot referendumu šajā jautājumā.Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.20 gadus tās faktiski pastāvējušas, tikai pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.Trīs dienas pirms referenduma Dodiku Maskavā pieņēma Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas "pauda atbalstu reģiona stabilitātei un Deitonas miera līgumam".Taču tajā pašā laikā saskaņā ar Dodika teikto Putins esot atzinis, ka referenduma rīkošana esot "tautas tiesības".Tikmēr Balkānu Pētnieciskās žurnālistikas organizācijas (BIRN) reģionālais redaktors Srečko Latals norādījis, ka "Deitonas miera līguma aizsardzības mehānismi cietuši neveiksmi" un Bosnijai draud "nopietna destabilizācija".Viņaprāt, par to atbildīgas ir ASV un Eiropas Savienība (ES), kas "ilgstoši ignorējušas pastāvīgo krīzes padziļināšanos" un Bosnijas-Hercegovinas "institūciju sabrukumu".Pastāv arī bažas, ka svētdienas referendums ir tikai priekšspēle Dodika iecerei sarīkot referendumu par Serbu Republikas neatkarību, ar ko viņš jau iepriekš vairākkārt draudējis."Tā ir laba iespēja sagatavot mūsu komandas šāda veida situācijai," vēl trešdien paziņoja Bosnijas serbu līderis, un šķiet, ka viņš šajā jautājumā bauda serbu vairākuma atbalstu."Referendums parādīs serbu tautas gribu saglabāt šo svētkus, kas ir svarīgi mūsu identitātei," sarunā ar aģentūru AFP izteicās serbu studente Zorina Trivunoviča no Pales.Turklāt, referendumam tuvojieties, abu konfliktējušo pušu retorika kļuvusi arvien skarbāka.Bosnijas musulmaņu līderis Bakirs Izetbegovičs apsūdzējis Dodiku par "spēlēšanos ar uguni".Savukārt pilsoņkara laiku Bosnijas musulmaņu spēku komandieris Sefers Halovičs brīdinājis, ka Dodiks "pārkāpj sarkano līniju", un paziņojis, ka gadījumā, ja referendums notiks, Serbu Republika "izzudīs".Halovičs arī izteicies, ka "konflikta gadījumā Serbu Republika nenoturēsies ilgāk kā desmit 15 dienas".Dodiks uz to reaģējis, paziņojot, ka serbi ir "gatavi un spējīgi sevi aizstāvēt". "Šāds scenārijs tikai paātrinās mūsu ceļu uz neatkarību," piebilda serbu nacionālistu līderis.Tikmēr Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs brīdinājis, ka Belgrada neļaus iznīcināt Serbu Republiku, ja tā tiks pakļauta uzbrukumam.Tomēr daļa ekspertu uzskata, ka atklāts konflikts nav gaidāms un spriedzes saasināšanas mērķis ir vairot abu pušu nacionālistu izredzes pirms gaidāmajām vietējām vēlēšanām.Savukārt Latals brīdina, ka "miermīlīga Bosnijas sadalīšana, kuru, pēc dažu Serbu Republikas politiķu domām, viņi var panākt, ir bīstama ilūzija".