Bolīvija no konvencijas izstājās pagājušajā gadā, protestējot pret kokas lapu iekļaušanu nelikumīgo narkotiku sarakstā, jo to košļāšana esot gadsimtiem sena bolīviešu tradīcija.
Kokas lapas, kas ir kokaīna izejviela, Bolīvijas iedzimtie izsenis lietojuši kā mērenu stimulantu un kā maģisku ārstniecības līdzekli.
Lai gan 15 valstis iebildušas pret Bolīvijai piešķirtajām izņēmuma tiesībām, lēmuma bloķēšanai bija nepieciešamas 62 balsis.
Pret atļauju Bolīvijai atkal pievienoties konvencijai iebilda ASV, Meksika, Japāna, Krievija, Kanāda, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Zviedrija, Somija, Portugāle, Izraēla un Īrija.
Vašingtona pauda viedokli, ka kokas lapu košļāšanas legalizācija "novedīs pie lielāka kokaīna piedāvājuma, kā arī pie kokaīna kontrabandas un ar to saistīto noziegumu pieauguma".
Bolīvijas prezidents Evo Moraless, kas vienlaikus ir kokas audzētāju savienības līderis, aktīvi iestājās par ANO pieļautās "vēsturiskās kļūdas" novēršanu.
Pagājušajā gadā viņš piedalījās Vīnē notikušajā ANO pretnarkotiku samitā, kurā apgalvoja, ka kokas lapu košļāšana esot viņa valsts vēsturiskā mantojuma sastāvdaļa.
ANO 1961.gada konvencija, kas stājās spēkā 1964.gadā, paredzēja, ka kokas lapu košļāšana izskaužama 25 gadu laikā.
Par godu saviem panākumiem Moraless jau izsludinājis nacionālās svinības, kas paredzētas pirmdien.