Kerijs, kurš arhibīskapa amatu atstāja 2002.gadā un šobrīd ir Lielbritānijas parlamenta augšnama – Lordu palātas – loceklis, laikrakstā Daily Mail publicētajā komentārā atzinis, ka atmetis savus ilgi izteiktos iebildumus pret asistēto pašnāvību legalizāciju.
"Vecās filozofiskās patiesības ir sabrukušas nevajadzīgo ciešanu realitātes priekšā," raksta Kerijs.
78 gadus vecais bijušais anglikāņu baznīcas vadītājs piebildis, ka atbalstīs lorda Čārlza Falkonera iesniegto likumprojektu, kas paredz atļaut pie pilna prāta esošām pieaugušām personām lūgt palīdzību, lai nomirtu, ja tās cieš no neārstējamas slimības un ja tām atlicis dzīvot ne vairāk kā sešus mēnešus.
Debates par šo likumprojektu Lordu palātā paredzētas nākamnedēļ.
Tikmēr pašreizējais Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs norādījis, ka gan viņš pats, gan anglikāņu baznīca joprojām iestājas pret likumprojektu, kuru, viņaprāt, varēšot izmantot ļaunprātīgi pret gados vecajiem cilvēkiem.
"Būtu ļoti naivi domāt, ka daudzi veci ļaudis, kas ik gadu tiek pazemoti un pamesti novārtā, kā arī daudzas personas ar smagiem rīcībspējas ierobežojumiem, netiks pakļautas spiedienam izbeigt savu dzīvi, ja tiks atļautas asistētās pašnāvības," laikrakstā The Times raksta Velbijs.
"Tikpat naivi būtu ticēt, ka šādu spiedienu visos gadījumos varēs konstatēt ārsti, kā to apgalvo likums par asistētajām pašnāvībām," piebilst pašreizējais anglikāņu baznīcas vadītājs.