Eksperti ir pārliecināti, ka nākamā prezidenta izvēle iezīmēs gaidāmās valdības aprises, taču daudzi prognozē, ka jaunais prezidents nebūs brīnumdaris un Itālijai neizdosies izbēgt no atkārtotām parlamenta vēlēšanām.
Trūkst izteikta favorīta
«Mēs staigājam pa plānu ledu,» uzsvēris itāļu laikraksta Il Sole 24 Ore komentētājs Stefāno Folli, brīdinot, ka politiskā sistēma ir «pārāk novalkāta un izdilusi, lai spētu atturēties no konflikta par prezidenta krēslu».
Līdz šim Itālijas presē prezidenta prognozēšana atgādinājusi nesenos minējumus par Romas katoļu baznīcas pāvesta izvēli, kurā starp potenciālajiem kandidātiem trūka izteikta favorīta. Tikpat nedroši ir minējumi, kurš nāks 87 gadus vecā Džordžo Napolitāno vietā, kura septiņu gadu pilnvaru termiņš beidzas 15. maijā. Lai gan konstitūcijā nav teikts, ka valsts galva nedrīkstētu tikt pārvēlēts, tradīcijas rāda pretējo, un nav ticams, ka Dž. Napolitāno varētu būt izņēmums.
Tā kā nevienam no politiskajiem spēkiem parlamentā nav pārliecinoša vairākuma, politiķiem jāatrod kāds kompromiss, turklāt analītiķi cer, ka tas būs par pamatu arī jaunās valdības izveidei, vēstīja AFP. Tomēr partiju līderu sarunas parādījušas, ka prezidenta izvēle varētu pārvērsties sīvā cīņā par to, kurš ir piemērotākais kandidāts, lai simbolizētu valsts vienotību, kas dēvēta par svarīgāko prasību.
Kā ticamākie pretendenti minēti vairāki bijušie premjerministri - Džuljāno Amato, Romāno Prodi un Masimo D'Alema -, kā arī bijusī eirokomisāre Emma Bonīno, taču neviens no minētajiem nebauda visu politisko spēku simpātijas.
Gaida jaunas vēlēšanas
Parlamenta vēlēšanās niecīgu pārsvaru guvušās Demokrātiskās partijas formētās kreisi centriskās koalīcijas vadītājs Pjērs Luidži Bersāni vairākkārt mēģinājis pārvilināt savā pusē deputātus no komiķa Bepes Grillo veidotās Piecu zvaigžņu kustības (M5S). Taču komiķa vadītās partijas deputāti noraidījuši visus piedāvājumus un jau pirms vēlēšanām nav slēpuši, ka iestājas pret līdzšinējo politisko kārtību un nevēlas sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem, vainojot tos valsts ekonomiskajās nedienās.
Šonedēļ B. Grillo paziņoja, ka P. L. Bersāni var mēģināt izpelnīties viņa uzmanību, ja vien atbalstīs M5S virzīto prezidenta amata kandidāti. Partijas biedri interneta balsojumā nolēma, ka par prezidenti jākļūst sabiedriskās televīzijas RAI žurnālistei Milenai Gabinelli. Viņas izredzes kļūt par prezidenti analītiķi dēvē kā «tuvas nullei», turklāt arī pati žurnāliste norādījusi, ka jūtas pagodināta, taču M5S biedri viņu ir «stipri pārvērtējuši».
P. L. Bersāni, visticamāk, dotu priekšroku politiski vairāk pieredzējušai personai, turklāt žurnālistei neizdotos izpelnīties atbalstu arī no skandālu vajātā ekspremjera Silvio Berluskoni centriski labējās koalīcijas, ar kuru sadarboties vairākkārt atteicies P. L. Bersāni.
Tikmēr S. Berluskoni, kura centriski labējie, pēc jaunākajiem sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, vēlēšanās gūtu nelielu pārsvaru pār citām partijām, paziņojis, ka loģiskākā izeja no politiskā strupceļa būtu jaunas vēlēšanas, kas palielinātu viņa izredzes jau piekto reizi kļūt par Itālijas premjeru.
Jaunas vēlēšanas varēs izziņot tikai jaunais prezidents. Dž. Napolitāno nespēja apslāpēt partiju nesaskaņas un panākt valdības izveidi, taču viņa iespējas bija ierobežotas, jo prezidents nedrīkst izziņot vēlēšanas prezidentūras pēdējos sešos mēnešos.
Jaunajam prezidentam, lai kļūtu par valsts galvu, būs jāsavāc divas trešdaļas parlamentāriešu un valsts reģionu pārstāvju balsu (kopā prezidenta izvēlē piedalās 1007 cilvēki). Ja prezidentu neizdosies ievēlēt trijos balsojumos, pēc tam kandidātam, lai uzvarētu, jāpārsniedz tikai 50% atbalsts.