Cietums atrodas Oslo pievārtē un tajā ir vieta 252 ieslodzītajiem.
Katram cietumniekam Haldenā ir atsevišķa kamera, kas līdzinās vidēja līmeņa viesnīcas numuram ar visām labierīcībām. Kamerās ir plakanekrāna televizori un nelieli ledusskapji.
Dažiem ieslodzītajiem kamerās pat ir DVD atskaņotāji un ierobežota pieeja internetam.
Uz katriem 12 ieslodzītajiem ir kopīga dzīvojamā istaba.
Cietuma dizaina autori ir atteikušies no betona sienām, izveidojot koka apdari ar Norvēģijā slavena mākslinieka freskām.
Puse cietuma apsargu ir sievietes, jo cietuma vadība uzskata, ka tas mazinās agresiju ieslodzītajos. Turklāt apsargi nenēsā ieročus. Nereti apsargi ietur ēdienreizes kopā ar ieslodzītajiem, kā arī kopīgi piedalās sportiskās aktivitātēs.
Haldenas cietuma virtuvē ir iespējams mācīties pavārmākslu, cietumā ir mūzikas studija un piebūve ar guļamistabu, kurā ieslodzītie apmeklējuma laikā var uzņemt ģimenes locekļus.
Cietumu pērn 8.aprīlī oficiāli atklāja Norvēģijas karalis Haralds V, bet pirmie ieslodzītie tur tika izmitināti jau 1.martā.
32 gadus vecais Norvēģijas labējais ekstrēmists Bērings-Breivīks atzīst, ka sarīkojis abus piektdien notikušos teroraktus - sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, un apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 68 cilvēkus.
Pirmdien tiesā viņš paziņoja, ka neesot izdarījis neko krimināli sodāmu, sakot, ka vēlējies paglābt Norvēģiju un Rietumeiropu no kulturālā marksisma un islāma.
Viņa advokāts Geirs Lipestāds sarunās ar žurnālistiem ir atklājis, ka Bēringam-Breivīkam ir atšķirīga uztvere par apkārt notiekošo. Viena no lietām, ko Bērings-Breivīks savam advokātam ir atklājis, ir tas, ka, viņaprāt, Norvēģijas cietumos ir nežēlīgi apstākļi un notiek spīdzināšana.