"Līdz 2006.gadam, kad sāku savus treniņus, es biju diezgan normāls," viņš piebilda, pats sevi raksturojot kā gādīgu cilvēku. "Ir jāizvēlas taktikas un stratēģijas, lai atņemtu cilvēciskās īpašības (..) ienaidniekam (..), tiem, kurus es uzskatu par likumīgiem mērķiem. Ja es nebūtu to paveicis (..), es nebūtu varējis to izdarīt," norādīja Bērings-Breivīks.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem. Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.
Bērings-Breivīks tiesā atzina, ka sprādziens un apšaude bijusi "šaušalīga, barbariska rīcība", un viņam bijis "jāstrādā pie savas psihes daudzus gadus", lai paveiktu ko tādu. "Nevar sūtīt ūdenī nesagatavotu cilvēku," uzsvēra Bērings-Breivīks, kurš jau tiesai paskaidrojis, kas sevi redz kā nacionālistu kaujinieku bruņinieku, kas varonīgi cīnās, lai aizsargātu etniskos norvēģus no musulmaņu invāzijas, ko izraisījusi Darba partijas iecietīgā imigrācijas politika.
Atbildot uz apsūdzības puses jautājumu, kā viņš izprot empātiju, proti, spēju iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, Bērings-Breivīks uzsvēra, ka viņš nav jucis. "Es neesmu psihiatrisks gadījums. (..) Kad redz kaut ko tik ekstrēmu, var padomāt, ka tas ir neprāts, bet ir jānošķir politiskais ekstrēmisms un neprāts to klīniskajā nozīmē," paziņoja apsūdzētais. "Es zinu, ko esmu izdarījis. Es zinu, ko esmu izraisījis," uzsvēra Bērings-Breivīks, piebilstot, ka ir izlēmis tomēr pilnībā neaptvert tās ciešanas, ko radījis, jo baidās, ka varētu to neizturēt.
Piektdien Bērings-Breivīks arī atkārtoti uzsvēra, ka slaktiņu sevišķi nepieciešamu padarījuši norvēģu un Eiropas mediji, kas sistemātiski cenzē tādus ultranacionālistus kā viņš, izslēdzot tos no demokrātijas. Bērings-Breivīks paziņoja, ka viņš nebūtu rīkojis šos uzbrukumus, ja būtu jutis, ka Norvēģijas mediji taisnprātīgi atspoguļos populistiskās, pret imigrāciju skeptiski noskaņotās Progresa partijas nostāju pirms 2009.gada parlamenta vēlēšanām. Tomēr tas neesot noticis un tas viņu esot sarūgtinājis.
Jau ziņots, ka ceturtdien Bērings-Breivīks tiesā atzina, ka gribējis nogalināt visus, kas tobrīd atradās Ūteijas salā, bet viņa sākotnējais plāns bijis sagūstīt bijušo premjerministri Grū Hārlemu Bruntlandi un nocirst viņai galvu, bet ekspremjeres eksekūcijas video ievietot internetā.
Atbilstoši policijas liecībām tajā dienā uz salas bija 569 cilvēki. Tomēr ekstrēmists uzsvēra, ka viņš "nav bērnu slepkava". Viņš bijis pie pārliecības, ka minimālais vecums dalībai nometnē bijuši 16 gadi, turklāt arī uzskatījis, ka nav "vēlams" nogalināt par 16 gadiem jaunākus.
Jau ziņots, ka Bēringa-Breivīka prāva sākās pirmdien. Viņam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.
Pats Bērings-Breivīks vēlas, lai viņu tiesā kā garīgi veselu un pieskaitāmu, lai viņa rīcība un manifests netiktu uzskatīti par vājprāta izpausmēm.