Gruzija ir izpildījusi un apsteigusi bezvīzu režīma ar ES nosacījumus, kurus valstij noteica savienības vadība, Latvijas ārpolitikas institūta rīkotajā konferencē Austrumu partnerība vienu gadu pēc Rīgas: kurp tālāk? Ieskats no Latvijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, sacīja Gruzijas ārlietu ministra vietnieks Gigi Gigiadze (Gigi Gigiadze). Gruzijas pārstāvis norādīja, ka pēdējos gados valsts ir sasniegusi lielu progresu gan cilvēktiesību, gan tieslietu sistēmas jomā, gan vairākās citās būtiskās sfērās, piebilstot, ka bezvīzu režīma nosacījumi palīdzēja veikt reformas, bet tagad plāns ir "pārpildīts".
Arī Ukrainas Augstākās radas Eiropas integrācijas komitejas priekšsēdētāja Marija Ijonova (Maria Ionova) norādīja, ka valsts ir izpildījusi visus 140 punktus, kas bija noteikti, un ka valdības pārstāvji sagaida drīzu bezvīzu režīma piešķiršanu.
Ijonova norādīja, ka Ukrainā notiekošais konflikts nav tikai Ukrainas jautājums, tā ir cīņa pa Eiropas vērtībām, kurā ukraiņi apliecina savu proeiropeisko nostāju. Valsts ir ieviesusi elektronisko deklarācijas sistēmu, kā arī esot sākts varas decentralizācijas process, kur tiek stiprinātas reģionālās pārvaldes iestādes.
Viņa pateicās Latvijai, Lietuvai un Igaunijai par stingro atbalstu pret sankciju atcelšanu Krievijai. Tomēr Augstākās radas pārstāve nepauda vilšanos, ka ES valstu amatpersonas nav izteikušas "skaļus" paziņojumus par Krievijas Valsts domes vēlēšanām. Viņaprāt, šīs vēlēšanās ir uzskatāmas par neleģitīmām.
Savukārt Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministra vietniece Daniela Morari, kuras valsts vienīgā no Austrumu partnerības valstīm saņēmusi bezvīzu režīmu ar ES, pauda nožēlu, ka sabiedriskās domas aptaujās samazinājies atbalsts integrācijai ar ES. Viņa skaidroja, ka tas lielā mērā saistāms arī ar sabiedrību, kur daļa patērē Rietumu un proeiropeiskos medijus, bet liela daļa - prokrieviskos un Krievijas medijus, kas rada citu priekšstatu par ES. Viņa norādīja, ka valsts turpina skaidrot cilvēkiem ieguvumus no bezvīzu režīma un citām sadarbības formām.
"Cilvēku uzskati par atbalstu ES vienmēr nav loģiski skaidrojami," pauda Moldovas pārstāve, piebilstot, ka tauta, viļoties valdībā, kas bijusi proeiropeiska, zaudē uzticību arī tās idejām.
Kopumā valstu pārstāvji pauda zināmu neapmierinātību ar ES puses lēnumu integrācijas procesā.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs atkārtoti apstiprināja Latvijas atbalstu bezvīzu režīmam ar valstīm, kas izpildījušas savus nosacījumus. Viņš aicināja valstis turpināt darbu, piebilstot, ka ES valstis un tajā skaitā Latvija, palīdzēs valstīm veidot reformas ar kurām, viņaprāt, nedrīkst kavēties. valsts sekretārs uzsvēra, ka Austrumu partnerība ir jāsaglabā kā vienota politiskā platforma, kas ļauj izstrādāt arī individuālu pieeju attiecībās ar katru partnervalsti, ievērojot to ambīciju līmeni un vēlmes. Pildegovičs atzīmēja, ka Gruzija, Moldova un Ukraina ir daudz paveikušas, lai veidotu ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības ar ES
LĀI diskusija rīkota, lai pirms 2017. gada Austrumu partnerības samita diskutētu, kādai ir jābūt sadarbībai. To pasvītroja arī Moldovas pārstāve, norādot, ka samitā nepieciešams kopīgi diskutēt par reģiona nākotni, jo visu interesēs ir, lai reģions būtu mierīgs un bez konfliktiem.
Iepriekšējais Austrumu partnerības samits norisinājās Rīgā 2015. gadā.
Austrumu partnerības programmā kopā ar 28 Eiropas Savienības valstīm piedalās Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Austrumu partnerība ir viena no divām ES Kaimiņattiecību politikas (EKP) dimensijām. EKP tika izstrādāta 2003. gadā, lai izveidotu ciešākas attiecības starp ES un kaimiņvalstīm, veicinot labklājību, stabilitāti un drošību plašākā reģionā kopumā. Viens no 2009. gada maijā Prāgā pieņemtā lēmuma par Austrumu partnerības izveidi mērķiem bija veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu valstīm.
Laikraksts Diena jau pagājušā gada pavasarī vēstīja, ka šī 2015.gada Austrumu partnerības samits nedz partnerības valstis, nedz pilsoņus nepārsteigs ar negaidītiem vai sensacionāliem paziņojumiem. Samita mērķis bija demonstrēt, ka 2013. gadā Viļņā un agrāk pieņemtās programmas strādā.
papildināts A. Pildegoviča teiktais