Austrālijas priekšvēlēšanu kaislībās iekļuvis nacistu kara noziegumos apsūdzētais Konrāds Kalējs

Volters cīnās par izšķirošu vietu reģionālajā Viktorijas štata parlamentā no Melburnas apgabala. Viņa galvenā konkurente ir Braunvina Paika no štata premjerministra Džona Brambija Leiboristu partijas, kas pašlaik ieņem izglītības ministres amatu. Leiboristi arī apšaubījuši Voltera piederību "zaļajiem" un ētisko stāju, aizstāvot tiesā ogļrūpniecības kompāniju pret apsūdzībām nolaidībā, kas izraisījusi strādnieka nāvi.Viktorijas štata parlamenta vēlēšanas notiks 27.novembrī. Leiboristi štatā pie varas bijuši 11 gadus. Lai iegūtu vairākumu reģionālajā parlamentā, opozīcijas liberālajiem jāatņem leiboristiem 13 vietas.Kā liecina aptaujas, ja vēlēšanās varētu balsot tikai par leiboristiem vai liberāļiem, abas partijas saņemtu līdzīgu balsu skaitu. Taču četros vēlēšanu apgabalos vadībā ir "zaļo" kandidāti, tostarp arī Melburnā.Ne leiboristi, ne liberāļi pagaidām vēl nav izteikušies, vai būtu gatavi vienoties par koalīciju ar "zaļajiem", lai iegūtu parlamentā vairākumu.Amerikāņu magnāta Rūpera Mērdoka mediju impērijas Austrālijas laikraksts "Herald Sun" nedēļas nogalē publicējis rakstu, apšaubot "zaļo" kandidāta no Melburnas advokāta Braiena Voltera morālo stāju, aizstāvot tiesā vietējo ogļu raktuvju uzņēmumu, kā arī nacisma noziegumos apsūdzēto Kalēju. Dažu dienu laikā Austrālijas medijos izvērtusies kaismīga diskusija, pusēm apsūdzot vienai otru nomelnošanā un netīru priekšvēlēšanu triku izmantošanā.Pats Volters radio ABC noraidīja viņam izteiktās apsūdzības kā nepamatotas. "Es nedomāju, ka šajās apsūdzībās ir kāds pamats. Es specializējos darba drošības jomā, un tādi ir nerakstītie likumi, ka jāpieņem lietas, kurās tu esi specializējies, un tu nevari izvēlēties klientus," Volters sacīja attiecībā uz sadarbību ar ogļraktuvju uzņēmumu.Savukārt mēģinājumu viņu raksturot kā antisemītu tādēļ, ka viņš aizstāvējis Kalēju, Volters nodēvēja par "īpaši neglītu", norādot, ka nacistu noziegumos apsūdzēto Kalēju viņš aizstāvējis tāpēc, ka tajā laikā strādājis un specializējies apsūdzēto izdošanas lietās."Īpaši neglīts gājiens ir norādīt, ka man vajadzēja atteikties no šīs lietas, kaut arī man bija ētisks pienākumos to uzņemties, un norādīt, ka, pieņemot to un pildot savus advokāta pienākumus, es tikšu atainots kā antisemītisks," sacīja Volters."Viņi [leiboristi] ir izmisumā un tik ļoti uztraucas par "zaļo" popularitātes pieaugumu, ka viņi ķeras pie īpaši izmisīgām un zemiskām taktikām. Tāpēc, ka es pirms deviņiem gadiem aizstāvēju kara noziegumos apsūdzēto Konrādu Kalēju, viņi tagad staigā pie Melburnas ebreju kopienas pārstāvjiem, lai mani pasludinātu par antisemītisku. Tas ir ļoti zemiski," sacīja Volters.Tikmēr arī advokāta konkurente Paika paziņojusi, ka viņa Volteru pazīst personīgi un ka ir ļoti negodīgi apsūdzēt viņu antisemītismā tikai tādēļ vien, ka viņš tiesā kā advokāts pārstāvējis Kalēju.Apsūdzības pret Kalēju bija saistītas ar viņa darbību Salaspils koncentrācijas nometnē 1942. un 1943.gadā. Kalējs Otrā pasaules kara laikā bija virsnieks Viktora Arāja komandā, kas sadarbojās ar nacistiem. Dokumenti liecina, ka Arāja komanda piedalījās 30 000 ebreju iznīcināšanā Latvijā.Ja Kalējs būtu izdots un tiesāts, viņš būtu bijis pirmais aizdomās turētais nacistu kara noziedznieks, ko Latvijā tiesātu pēc neatkarības atgūšanas. Ja viņš būtu izraidīts no Austrālijas, tā būtu bijusi pirmā reize, kad Austrālija izraida savu pilsoni.Pēc kara Kalējs dzīvoja vairākās valstīs un kļuva par miljonāru, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu. Uz Austrāliju viņš emigrēja 1950.gadā, bet 1957.gadā saņēma Austrālijas pilsonību. Simona Vīzentāla centrs atrada Kalēju 1999.gadā kādā Lielbritānijas veco ļaužu pansionātā. Viņš aizbēga uz Melburnu, lai izvairītos no deportācijas no Lielbritānijas pēc tam, kad viņš jau bija izraidīts no Kanādas 1997.gadā un no ASV 1994.gadā par nepatiesu ziņu sniegšanu par savu pagātni imigrācijas varas iestādēm.Kalējs Austrālijā tika apcietināts 2000.gada decembrī pēc Latvijā sāktā kriminālprocesa par apsūdzībām kara noziegumos.Austrālijas tiesa 2001.gada maijā nolēma izdot Kalēju tiesāšanai Latvijā. Kalējs apelācijas kārtībā to apstrīdēja, taču, tiesas lēmumu nesagaidījis, 2001.gada 8.novembrī 88 gadu vecumā nomira.