ASV vienmēr ir uzsvērušas, ka nevar pieņemt Ziemeļkoreju kā kodolvalsti, un ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā Vašingtona norādījusi, ka ikvienas sarunas ar Phenjanu ir atkarīgas no tās apņēmības pirmajai uzņemties kaut kādas vērā ņemamas saistības ceļā uz atbrīvošanos no kodolieročiem.
Uzstājoties domnīcā Council on Foreign Relations (Ārējo attiecību padome), Klapers tomēr norādīja, ka tas ir pašapmāns.
"Uzskats par Ziemeļkorejas pierunāšanu atteikties no kodolieročiem, iespējams, ir zaudēta lieta. Viņi to nedarīs. Tā ir viņu biļete uz izdzīvošanu," viņš paziņoja.
"Viņi atrodas aplenkumā, un viņi ir ļoti paranoiski. Tādēļ uzskatam, ka viņi atteiksies no savām kodolspējām, lai kādas tās būtu, nav nekādu cerību piepildīties," skaidroja augstākā ASV izlūkošanas amatpersona.
Viņa paustais atspoguļo viedokli, kas plaši izplatīts ekspertu aprindās, tomēr augsta ranga ASV amatpersonas, kuras uzskata, ka pienācis laiks mainīt oficiālo pozīciju, to paudušas tikai privāti.
Tikmēr ASV Valsts departamenta preses sekretārs Džons Kērbijs noraidīja Klapera izteikumus, uzsverot, ka Obamas administrācijas politikā - ar sankciju režīma palīdzību piespiest Ziemeļkoreju atteikties no kodolieročiem - "nekas nav mainījies".
"Mēs vēlamies redzēt pārbaudāmu kodolieroču likvidēšanu [Korejas] pussalā," viņš piebilda.
Šīs politikas kritiķi norāda, ka sankcijas un neiesaistīšanās dialogā nav novērsusi Ziemeļkorejas aizvien straujāku virzīšanos pretī kodolspējām, kas varētu apdraudēt ASV kontinentālo daļu.
Atbalstu līdzšinējai ASV nostājai paudusi arī Dienvidkoreja.
"Ne tikai Dienvidkorejas un ASV, bet arī visas starptautiskās sabiedrības apņēmība izbeigt Ziemeļkorejas kodolprogrammu ir stiprāka nekā jebkad agrāk," aģentūrai AFP pavēstīja Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas amatpersona.
"Mēs sadarbosimies ar starptautisko sabiedrību, lai ieviestu stingrākas sankcijas un izdarītu spiedienu uz ziemeļiem, lai tiem nebūtu citas izvēles, kā vien atteikties no kodolieročiem," piebilda Seulas amatpersona.
Lai arī starp Vašingtonu un Phenjanu oficiāls dialogs nepastāv, tomēr bijušie ASV diplomāti un Ziemeļkorejas amatpersonas regulāri piedalās neformālās sarunās, pēdējo reizi tādas notika nedēļas nogalē Malaizijā.
Jūlijā Phenjana likvidēja vienīgo oficiālo diplomātiskās komunikācijas kanālu ar Vašingtonu, tā atbildot uz sankcijām, kuras noteiktas pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.
Kopš pirmā atombumbas izmēģinājuma 2006.gadā pret Ziemeļkoreju piecas reizes ir noteiktas ANO sankcijas.
Pēc ceturtā atombumbas izmēģinājuma janvārī ANO Drošības padome ieviesa līdz šim stingrākās sankcijas pret Ziemeļkoreju, vēršoties pret tās derīgo izrakteņu eksportu un pastiprinot banku darbības ierobežojumus.
Drošības padome šobrīd apsver jaunas rezolūcijas pēc piektā atombumbas izmēģinājuma septembrī. Diplomāti norāda, ka sarunas koncentrējas uz vēršanos pret Ziemeļkorejas kodoltehnoloģijām un ballistisko raķešu tehnoloģijām.