Argentīnieši ir noguruši no Makri taupības politikas, tāpēc atkal savu "glābēju" redz nākam no tā saukto peronistu vidus. Peronisms ir kustība, kas seko bijušā Argentīnas prezidenta Huana Perona un viņa sievas Evas, kas arī bija prezidente, politiskajām idejām, kuras kritiķi sauc par populistiskām.
Ja prognozes piepildīsies un Fernandesu par prezidentu ievēlēs jau pirmajā kārtā, tad tā būs triumfāla atgriešanās bijušajai Valsts prezidentei Kristinai Kiršnerei, kura bija pie varas no 2007. līdz 2015. gadam. Fernandess Kiršneri redz kā savu viceprezidenti.
Ekonomika recesijā
Konservatīvais un biznesam draudzīgais Makri, 2015. gadā stājoties amatā, solīja veikt nepopulāras ekonomiskās reformas, lai atdzīvinātu Latīņamerikas trešo lielāko tautsaimniecību, samazināt valsts lomu ekonomikā, kā arī apcirpt valdības izdevumus un sociālos pabalstus.
Viņš bija tikai trešais Argentīnas prezidents kopš 1983. gada, kad valstī atjaunoja demokrātiju, kurš nav no peronistu nometnes. Divi iepriekšējie atkāpās pirms pilnvaru termiņa beigām, jo netika galā ar ekonomiskajām grūtībām. Arī Makri prezidentūras gadi nav bijuši viegli, un galvenās rūpes viņam sagādāja tieši vājā ekonomika, ko viņš saņēma no priekšgājējas Kiršneres.
Pašlaik Argentīnas ekonomika atrodas recesijā, inflācija pārsniedz 50%, nacionālā valūta peso ir viena no vājākajām valūtām pasaulē un valsts nespēj atmaksāt daļu no ārējā parāda 100 miljardu dolāru (89,7 miljardi eiro) apmērā. Starptautiskais Valūtas fonds 2018. gadā izsniedza Argentīnai glābšanas aizdevumu 57 miljardu dolāru (51 miljards eiro) apmērā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 25. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!