Vēlāk tika paziņots, ka situācija gar robežu ir "relatīvi stabila".
Apšaude notikusi laikā, kad ar ASV starpniecību sākušās jaunas miera sarunās starp Armēniju un Azerbaidžānu. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdien netālu no Vašingtonas aiz slēgtām durvīm sāka sarunas ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem. Šī ir otrā šāda veida sarunu sesija, kuru viņš noorganizējis pēdējo mēnešu laikā.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Krievija vēsturiski ir bijusi starpniece starp abām valstīm, taču pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā tās vidutājas loma ir sarukusi, bet aktīvākas kļuvušas ASV un Eiropas Savienība (ES).
Armēnija ir vairākkārt apsūdzējusi Krievijas miera uzturētājus par to, ka tie nav pildījuši solījumus aizsargāt etniskos armēņus saskaņā ar 2020.gadā noslēgto pamieru.
Pagājušajā nedēļā Krievija izdarīja spiedienu uz Azerbaidžānu, lai tā atļautu satiksmi caur Lačinas koridoru, kas savieno Armēniju ar Kalnu Karabahu.
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja paziņoja, ka Azerbaidžāna ir bloķējusi piekļuvi konvojiem, kas piegādā palīdzību Kalnu Karabahai, tādējādi radot bažas par pārtikas un medikamentu trūkumu. Azerbaidžāna savukārt apgalvo, ka civiliedzīvotāji un palīdzības konvoji var brīvi ceļot caur Lačinas koridoru.