Irākas atbrīvošana no S. Huseina prasīja dažas nedēļas. Tomēr tā nenesa mieru, jo valsts uz vairākiem gadiem tika ierauta haosā un vardarbībā, ko radīja pilsoņu karš un islāmistu uzbrukumi.
Pēdējos gados vardarbība Irākā ir krietni mazinājusies, tomēr joprojām tiek ziņots par bumbu sprādzieniem, kas atņem dzīvību desmitiem un simtiem civiliedzīvotāju. Arī otrdien galvaspilsētā Bagdādē nogranda virkne sprādzienu, kuros nogalināti vairāk nekā 50 cilvēku.
Arī amerikāņiem, kuri bija iebrukuma Irākā iniciatori, zaudējumi krietni pārsniedz ieguvumus. ASV zaudēja ne tikai tūkstošiem karavīru, bet arī miljardiem dolāru, kas bija paredzēti Irākas atjaunošanai un demokratizācijai, bet tika izšķērdēti.
Blērs neko nenožēlo
ASV vadītie koalīcijas spēki iebrukumu Irākā sāka 2003. gada 20. martā. Tas notika vairākus mēnešus pēc tam, kad ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti bija brīdinājuši, ka Irākas līdera S. Huseina rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči, kurus viņš kuru katru brīdi var izmantot.
Karadarbība noritēja tik veiksmīgi, ka jau 9. aprīlī sabiedroto rokās krita Bagdāde, un līdz ar to tika paziņots par S. Huseina gāšanu. Pēc nepilna mēneša - 1. maijā - toreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs uz bāzes kuģa Abraham Lincoln teica savu slaveno runu, kurā paziņoja par uzvaru karā.
Tikai pēc tam, kad koalīcijas spēki pārņēma kontroli visā Irākas teritorijā un tur ieradās starptautiskie ieroču inspektori, atklājās, ka S. Huseina rīcībā nav bijuši masu iznīcināšanas ieroči un ASV specdienestu ziņojumi bija balstīti uz meliem.
Neskatoties uz to, bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, kurš bija Dž. V. Buša tuvākais sabiedrotais ārpus ASV, joprojām ir pārliecināts, ka iebrukums Irākā bija pareizs lēmums.
Viņaprāt, ja sabiedrotie nebūtu iebrukuši Irākā, S. Huseina režīms būtu nogalinājis tūkstošiem nevainīgu cilvēku un agri vai vēlu tauta pret viņu saceltos. «Es domāju, ka tādā gadījumā situācija Irākā būtu līdzīga situācijai Sīrijā, iespējams, tur būtu daudz ļaunāk nekā Sīrijā,» T. Blērs šonedēļ sacīja raidsabiedrībai BBC.
Karš sēja terorismu
Analītiķi nepiekrīt T. Blēra viedoklim un jautā, vai, turpinoties S. Huseina režīmam, Irākā patiešām tiktu nogalināti 100 tūkstoši civiliedzīvotāju, kā liecina pieticīgākās aplēses par bojāgājušo skaitu kopš ASV vadīto spēku iebrukuma.
Pēc S. Huseina krišanas Irākā izcēlās pilsoņu karš, jo mazākumā esošie sunnīti, kuri S. Huseina laikā bija pie varas, baidījās no šiītu atriebības, tādēļ ķērās pie ieročiem. Valdošais haoss radīja labus apstākļus starptautiskajai teroristu organizācijai Al Qaeda, kas regulāri rīkoja sprādzienus un pašnāvnieku uzbrukumus.
Šomēnes publicētā pētījumā, ko veikuši zinātnieki no Brauna universitātes, teikts, ka tiešās karadarbības rezultātā Irākā nogalināti vismaz 134 tūkstoši civiliedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 70% no visiem karā kritušajiem. Pie šiem nav pieskaitīti vēl desmitiem tūkstošu nāves gadījumu, ko izraisījuši kara radītie apstākļi, piemēram, atbilstošas veselības aprūpes trūkums, raksta The Christian Science Monitor.
Ja pie karadarbībā nogalinātajiem civiliedzīvotājiem pieskaita karavīrus, nemierniekus, žurnālistus un palīdzības darbiniekus, tad kopējais bojāgājušo skaits varētu svārstīties no 176 tūkstošiem līdz 189 tūkstošiem, apgalvo pētījuma autori.
Izniekotie miljardi
No 2003. gada marta līdz 2011. gada decembrim, kad noslēdzās ASV spēku izvešana, Irākā kopumā krituši 4488 amerikāņu karavīri. Pie ASV dzīvā spēka zaudējumiem šajā karā pieskaitāmi arī vismaz 3400 nogalinātie amerikāņu līgumstrādnieki.
Milzīgi ir arī finansiālie līdzekļi, kurus šajos gados Vašingtona ir atstājusi Irākā. Brauna universitātes pētījumā aprēķināts, ka līdz šim Irākas karš ASV nodokļu maksātājiem ir izmaksājis vismaz 2,2 triljonus dolāru (1,2 triljoni latu).
Tā kā karadarbība tika finansēta no aizņemtiem līdzekļiem, tad līdz 2053. gadam Savienotās Valstis procentmaksājumos iztērēs vēl aptuveni četrus triljonus dolāru (2,16 triljoni latu).
Pirms dažām nedēļām publiskots arī ASV valdības pasūtīts audits, kurā atklājies, ka Irākas atjaunošanai piešķirtie 60 miljardi dolāru (32,4 miljardi latu) ir izlietoti nelietderīgi. Auditori apgalvo, ka pie tā ir vainojama korupcija, neefektīva plānošana un nepietiekama sadarbība ar Irākas varasiestādēm.
To atzīst arī Irākas augstākās amatpersonas. Irākas premjerministrs Nūrī el Mālikī uzskata, ka ASV finansētā valsts atjaunošanas programma «varēja nest lieliskas pārmaiņas», bet lielākā daļa naudas vienkārši «pazuda».