"Mēs lēšam, ka 5000 līdz 6000 cilvēku katru dienu šķērso robežu, lai nokļūtu Kolumbijā," ziņu aģentūrai DPA sacīja UNHCR pārstāvis sakariem ar presi Viljams Spindlers.
Pieaugums par 700 000 lielākoties skaidrojams ar izceļošanas pastiprināšanos, taču neliela daļa saistīta ar datiem par venecuēliešiem Karību reģiona valstīs, no kurām līdz šim nebija datu.
No trīs miljoniem emigrantu 2,3 miljoni cilvēku pametuši Venecuēlu kopš 2015.gada, norādīja Spindlers.
Venecuēla ir ieslīdējusi smagā ekonomiskā krīzē. Pilsoņiem trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu, bet komunālie pakalpojumi un sabiedriskais transporta pakalpojumi bieži nefunkcionē.
Venecuēlieši dodas prom gan smagās ekonomiskās situācijas, gan politisko represiju dēļ.
Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro tiek vainots opozīcijas apspiešanā un mēģinājumos izveidot valstī diktatūru.
Vairumu emigrantu uzņēmušas Latīņamerikas un Karību reģiona valstis, secinājusi UNHCR un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).
Vairāk nekā miljons migrantu ir patvērušies Venecuēlas kaimiņvalstī Kolumbijā, aptuveni pusmiljons apmetušies Peru un 130 000 devušies uz Argentīnu.
Čīle, Brazīlija un Panama katra uzņēmušas gandrīz 100 000 venecuēliešu.
"Valstis Latīņamerikā un Karību reģionā lielākoties saglabājušas slavējamu atvērto durvju politiku pret bēgļiem un migrantiem no Venecuēlas," norādīja ANO pārstāvis Eduardo Steins.
Tomēr viņš brīdināja, ka migranti rada lielu spiedienu uz šīm valstīm un tām nepieciešams atbalsts un palīdzība.
marx
ļuļa
aha