Noteikumi par robežām Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā un Maķedonijā neatbilst 1951.gada konvencijai, "jo nav iespējama individuāla bēgļa statusa noteikšana un individuālu aizsardzības vajadzību noteikšana", sacīja ANO pārstāvis sakariem ar presi Stefans Dužariks.
Slovēnija, Horvātija un Serbija piektdien paziņoja, ka neļaus ieceļot vairāk par 580 nelegālajiem imigrantiem dienā.
Valstis sākušas pastiprināt robežkontroli kopš Austrija paziņoja, ka turpmāk pieņems ne vairāk kā 80 patvēruma pieprasījumus dienā un ļaus savu teritoriju šķērsot ne vairāk kā 3200 imigrantu dienā.
Līdz ar stingrāku noteikumu ieviešanu tūkstošiem nelegālo imigrantu iestrēguši Grieķijā.
Nelegālo imigrantu skaits, kas dodas no Turcijas uz Grieķiju nesarūk, tāpēc robežu slēgšana Balkānu maršrutā "Grieķijā rada sarežģītu situāciju", piebilda ANO pārstāvis.
Bans Gimuns "pilnībā apzinās spiedienu, ko jūt daudzas Eiropas valstis" migrācijas krīzē, sacīja Dužariks. "Tomēr viņš aicina paturēt visas robežas atvērtas un rīkoties atbildības, dalīšanās un solidaritātes garā, arī paplašinot legālos piekļuves ceļus patvērumam."
Šogad Eiropā ieradušies teju 120 000 nelegālo imigrantu, bet pērn - 1,2 miljoni.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.