Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) ziņojumā pirms ANO Klimata konferences Polijā norādījusi, ka 20 siltākie gadi novērojumu vēsturē bijuši pēdējos 22 gados, un 2018.gads ir ceļā uz to, lai kļūtu par ceturto siltāko gadu novērojumu vēsturē.
"Tas nozīmētu, ka pēdējie četri gadi - 2015., 2016., 2017. un 2018.gads - ir arī četri siltākie gadi pēc kārtas," teikts WMO ziņojumā.
Sasilšana ir acīmredzama un turpinās, žurnālistiem Ženēvā sacīja WMO vadītājs Peteri Tālass.
Ziņojumā secināts, ka globālā vidējā temperatūra 2018.gada pirmajos desmit mēnešos bijusi gandrīz viens grāds pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.
"Ir vērts vēlreiz atkārtot, ka mēs esam pirmā paaudze, kas pilnībā izprot klimata izmaiņas, un pēdējā paaudze, kas vēl var kaut ko darīt lietas labā," brīdināja Tālass.
Kamēr globālā siltumnīcefekta gāzu emisija, kas ir galvenais klimata izmaiņu cēlonis, ir rekordaugsta, "mēs varam pieredzēt temperatūras palielināšanos par trim līdz pieciem grādiem pēc Celsija līdz gadsimta beigām," sacīja Tālass.
Delegācijas no gandrīz 200 valstīm nākamnedēļ sapulcēsies Polijā uz klimta jautājumiem veltītu samitu "COP24", kura mērķis ir atjaunot un stiprināt ANO Parīzes klimata vienošanos, kas tika panākta 2015.gada decembrī.
Pasaules līderi mēģina atdzīvināt Parīzes klimata vienošanos, no kuras ir atkāpušās vairākas valstis, tostarp ASV.
Paredzēts, ka vienošanās stāsies spēkā 2020.gadā. Tās mērķis ir ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un censties ierobežot temperatūras kāpumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.
Taču eksperti prognozē, ka vidējā temperatūra līdz 2100.gadam pārsniegs trīs grādus pēc Celsija, un aicina valdības pielikt lielākus pūliņus klimta izmaiņu ierobežošanai nekā tās apņēmušās līdz šim.