Bosnijas kara laikā Nīderlandes karavīri darbojās ANO miera spēku sastāvā. 1995.gada vasarā viņi piedzīvoja vienu no kaunpilnākajām epizodēm Nīderlandes armijas vēsturē, jo holandiešu karavīri bezpalīdzīgi noskatījās, kā Srebrenicas pilsētas apkaimē Bosnijas serbu spēki izrēķinās ar musulmaņu civiliedzīvotājiem. Dažu dienu laikā tika nogalināti ap 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tas bija lielākais slaktiņš Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Srebrenica bija pasludināta par drošu patvērumu civiliedzīvotājiem, taču ANO karavīri neko nedarīja, lai apturētu slaktiņu.
«Bataljons bija vājš, slikti vadīts. Serbi ienāca pilsētā, piesēja karavīrus pie telefona stabiem, aizveda musulmaņus un noslepkavoja viņus,» vēsta Dž.Šīhens, kurš savulaik bijis NATO spēku komandieris. Dž.Šīhens apgalvo, ka Nīderlandes armijas komandieri viņam atzinuši saistību starp karavīru vājo morāli un geju klātbūtni karaspēka vienībās.
Nīderlandes valdības pārstāvji uzskata, ka Dž.Šīhena izteikumi ir «pilnīgas muļķības». Srebrenicas slaktiņš joprojām ir sāpīgs temats Nīderlandē, kur daudzi izjūt atbildību par nespēju novērst slepkavošanu. Taču holandieši uzskata, ka apkaunojošās rīcības cēloņi saistāmi nevis ar karavīru seksuālo orientāciju, bet ar vadības kļūdām. ANO karavīru pilnvaras bija ļoti ierobežotas; viņi drīkstēja šaut tikai pašaizsardzības nolūkā. Nīderlandes amatpersonas uzsver, ka lepojas ar saviem karavīriem, arī gejiem un lesbietēm, kas piedalījušies daudzās sarežģītās misijās, piemēram, Afganistānā.
Dž.Šīhena izteikumi izskanēja ASV parlamenta komisijas sēdē, kur tika izskatīts jautājums par jaunu politiku attiecībā pret homoseksuāliem karavīriem. ASV armijā pašlaik darbojas tā sauktais «nejautā, nestāsti» princips, saskaņā ar kuru geji un lesbietes var dienēt armijā, ja neizpauž savu seksuālo orientāciju. ASV prezidents Baraks Obama vēlas mainīt šo kārtību, lai geji un lesbietes varētu atklāti dienēt bruņotajos spēkos.