ĀCM skarto reģionu tuvumā noteiktas dažādu līmeņa zonas ar konkrētiem ierobežojumiem, un Latvijas vēlas atteikties no vienas no tām - no trešās zonas, aģentūrai LETA sacīja PVD vadītājs Māris Balodis. Trešās zonas nosacījumi ierobežo to mājas cūku fermu darbību, kurās nav konstatēts ĀCM. Izmaiņas nepieciešamas, lai šīs fermas tiktu iekļautas otrajā zonā, kas ļautu mājas cūkas pārvietot pa visu Latvijas teritoriju.
Trešā zona, pēc pašreizējā regulējuma, var pastāvēt ilgāk nekā gadu, lai gan riski šajā teritorijā netiek saskatīti, jo, piemēram, ziemas periodā pusgadu šajā zonā netika konstatēti ĀCM uzliesmojumi mājas cūkām, skaidroja Balodis. Līdz ar to nepieciešams piemērot otrās zonas atvieglotos nosacījumus, lai nepamatoti nobloķētās fermas netiktu pakļautas bankrota riskam.
Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atbalstīja Latvijas pozīciju gan par ĀCM uzliesmojumu radīto situāciju, gan par "Tirgu attīstību", kas attieksies arī uz piena nozari.
Atbalstītajā Latvijas pozīcijā gan nav norādīts, ka Latvija vēlas atteikties no trešās zonas, bet ir aicināts atvieglot noteiktos ierobežojumus saimniecībām, kurās slimība nav konstatēta, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Kā ziņots, kopumā ĀCM šovasar skāris jau 200 mājas cūkas - Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas pagastā. Savukārt mežacūku populācijā līdz 28.augustam konstatēti 636 slimi dzīvnieki 37 novadu 111 pagastos.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.