AfD saņem nosodījumu par vēršanos pret musulmaņiem

Pret iebraucējiem noskaņotā AfD kļuvusi par Vācijā trešo populārāko politisko spēku, sagādājot galvassāpes kancleres Angelas Merkeles vadītajai Kristīgo demokrātu savienībai (CDU) un citām tradicionālajām partijām pirms nākamgad gaidāmajām federālajām vēlēšanām.AfD, kurai ir pārstāvniecība astoņos no 16 Vācijas federālo zemju parlamentiem, sestdien un svētdien Štutgartē sanāca uz pirmo nacionālā mēroga kongresu, lai vienotos par politisko programmu, ar ko startēt Bundestāga vēlēšanās 2017. gadā.Vienam no programmas apakšpunktiem dots nosaukums - "Islāms nav daļa no Vācijas". Tajā pieprasīts aizliegt minaretu izbūvi uz mošejām un seju pilnībā aizsedzošo musulmaņu sieviešu galvassegu jeb burku valkāšanu sabiedriskās vietās. Vairākums no 2400 kongresa dalībniekiem noraidīja ierosinājumu iekļaut dokumentā teikumu - "apturēt islāmismu, bet rast dialogu ar islāmu", raksta TheLoac.de."Islāms ir mums svešs, tādēļ pret to nevar attiecināt reliģijas brīvību tādā pašā mērā kā pret kristietību," kongresa delegātiem sacīja AfD politiķis Hanss Tomass Tilšneiders no Saksijas-Anhaltes federālās zemes, izpelnoties skaļas ovācijas, vēsta ziņu aģentūra Reuters.Partijas vadītāja Frauke Petrija, kura nesen izteicās, ka likumsargiem jābūt tiesībām šaut uz migrantiem, kuri nelikumīgi šķērso Vācijas robežu, izvirzīja ambiciozu mērķi - AfD pēc Bundestāga vēlēšanām jākļūst par valdošo partiju.AfD nostāja pret islāmu un musulmaņiem izpelnījusies gan atsevišķu reliģisko kopienu, gan centriski labējo un kreiso politisko spēku apvainojumus ksenofobijā, islamofobijā un centienos šķelt sabiedrību.Vācijas Centrālās musulmaņu padomes vadītājs Aimans Mazjeks, reaģējot uz AfD sanāksmi, sacījis, ka partijas "islamofobiskā" programma nepalīdzēs mazināt sociālo netaisnību vai reformēt Vācijas pensiju sistēmu. Viņš jau agrāk AfD attieksmi pret musulmaņiem ir salīdzinājis ar nacistu vēršanos pret ebrejiem.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3.maija, numurā!