21 gadu vecā Silja Kristiāne Ūtenga, valdot asaras, stāstīja, ka pēc apšaudes sākšanās viņa un vēl vairāki jaunieši ielekuši ezerā, bet drīz ieraudzījusi, ka uzbrucējs ir krastā. «Es domāju, ka miršu,» jaunietes stāstīto citē BBC. «Es nodomāju, ka labāk būtu noslīkt, nekā tikt nošautai.» Tomēr viņai ledusaukstajā ūdenī izdevās nopeldēt 600 metru un nonākt krastā. Tikai tad viņa esot pamanījusi, ka ir sašauta rokā.
Divdesmit gadu vecais Lāšs Grēnestads, kuram tika nopietni ievainota plauša, esot paslēpies zem kokiem un notriepies ar zemi, lai A. B. Breivīks viņu nepamanītu.
Vēl viena izdzīvojusī stāstīja, ka viņa ar draugiem ieskrējusi mežā, kur atklājusi, ka ir sašauta augšstilbā. «Es to [lodi] izvilku ārā un aizmetu prom. Bet tas nesāpēja,» atminas Frīda Holma Skūglunna. Pēc tam viņa ar pārējiem ielekusi ūdenī, lai mēģinātu aizpeldēt prom no salas. Pateicoties aukstajam ūdenim, jauniete nenoasiņoja. Vaicāta, ko viņa vēlas pateikt A. B. Breivīkam, Frīda sacīja: «Mēs uzvarējām. Viņš zaudēja.»
Mariuss Hofts, kurš bija paslēpies zem klints, atceras, ka A. B. Breivīks šaudījies tieši virs viņa. «Es sāku raudāt, bet nolēmu paciesties līdz brīdim, kad būšu drošībā. Es vēlējos izdzīvot un domāju par savu mammu,» stāstīja M. Hofts.