Šāds lēmums ceturtdien pieņemts, uzklausot sinoptiķu prognozes, ka pēc otrdien pieredzētajām lietusgāzēm ceturtdien galvaspilsētā atkal gaidāmi gandrīz tikpat spēcīgi nokrišņi. Pēc speciālistu vērtējuma, jauni noslīdeņi tādā situācijā ir nenovēršami.
Kā paziņojusi ministrija, šobrīd speciālisti kopā ar Lietuvas Bruņoto spēku Ģedimina štāba bataljona karavīriem nosedz ar ūdensnecaurlaidīgu pārklājumu Augšējās pils pagalmus un teritoriju starp pils sienu un aizsargmūri, kā arī arheoloģisko izrakumu laukumu, lai lietus ūdens nesasūktos zemē un to vēl vairāk neatmiekšķētu, bet tiktu novirzīts uz pilsētas lietus kanalizācijas sistēmu.
Ģedimina kalns gadsimtu gaitā savas sarežģītās ģeoloģiskās uzbūves un stāvo nogāžu dēļ pieredzējis vairākus noslīdeņus, kam bijušas pat katastrofālas sekas. Kā liecina vēstures avoti, 1396.gadā, noslīdot zemei rietumu nogāzē, sagruvusi Viļņas vaivada Montvīda pils un gājuši bojā 15 cilvēki. Šī nogāze XVI gadsimtā nostiprināta ar īpašu atbalsta sienu.
Pēdējos gadu desmitos kalna nogāzēs, sniega un lietus ūdeņiem izskalojot zemi, ik pa laikam veidojas noslīdeņi, kā arī iegruvumi, kas, iespējams, rodas vietās, kur Otrā pasaules kara laikā vācieši bija izrakuši līčloču tuneli, kas pēc kara pa ventilācijas lūkām tika steigā aizbērts, un nav zināms, vai tunelī nav palikuši tukšumi.
Kalnam nenāk par labu ne spēcīgas lietusgāzes, kas līdz ar klimata pārmaiņām kļūst aizvien biežākas, ne ziemas sals un pavasara atkušņi. Domājams, nogāžu stabilitāti negatīvi ietekmē arī ielas pusē gar pakāji braucošo automašīnu radītā vibrācija.
Jau ziņots, ka jūnija nogalē Viļņas pašvaldības Ārkārtējo situāciju komisija nolēma saistībā ar Ģedimina kalna stāvokli izsludināt ārkārtējo situāciju, lai varētu piesaistīt kalna sakārtošanai līdzekļus no valsts rezervēm.