Pētnieki secinājuši, ka sadarbība ar kaimiņvalstīm uzņēmēju starpā notiek, tomēr atšķiras tās intensitāte - lietuviešu uzņēmēji ir atvērtāki un ieinteresētāki par latviešu uzņēmējiem paplašināt savu tirgu ārpus valsts robežām, turklāt arī sadarbību ar Latvijas partneriem vērtē augstāk nekā Latvijas uzņēmēji. Tie uzņēmēji, kas jau darbojas kaimiņvalstīs, īpašus šķēršļus savā darbā nesaskata, tomēr vēlētos vairāk informācijas par nodokļu sistēmu, saistošo likumdošanu un iespējamo atbalstu, kā arī palīdzību biznesa partneru un potenciālu darbinieku atlasē kaimiņvalstī.
Secināts arī, ka uzņēmēji labprāt piedalās dažādos tīklošanās pasākumos, ja tie ir brīvprātīgi un bez maksas - semināri, pieredzes apmaiņas pasākumi gan valsts, gan starpvalstu līmenī, konkrētas nozares uzņēmēju apvienību, rūpniecības un amatniecības kameru pasākumi, dalība kontaktbiržās un biznesa misijās, iespēja izmantot kopīgu informatīvo telpu pieredzes apmaiņai, reklāmai un komunikācijai, kā arī neformāli kopīgi pasākumi. Uzņēmēju skatījumā visefektīvākie tomēr ir personīgie kontakti, nevis sadarbības partneru meklēšana atbalsta organizāciju organizētajos tīklošanās pasākumos.
Lai pilnveidotu savstarpējās tīklošanās un sadarbības pasākumu kvalitāti, uzņēmēji pētniekiem izteikuši daudzus priekšlikumus uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām. Uzņēmēji iesaka veidot un regulāri atjaunot datu bāzes ar konkrētā teritorijā strādājošo uzņēmumu kontaktinformāciju, darbības profiliem, sekmēt alianšu veidošanu uzņēmēju starpā dalībai starptautiskos nozares projektos un konkursos. Pētnieku aptaujātie arī ieteikuši pilna pakalpojuma cikla nodrošināšanai un eksporta tirgus apgūšanai veidot kopīgu platformu informācijas un pieredzes apmaiņai, kā arī turpināt rīkot tīklošanās pasākumus.
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) publiskotais pētījums liecina arī, ka Lietuvas uzņēmēji sava uzņēmuma attīstības dinamiku pēdējā gada laikā novērtē pozitīvāk nekā Latvijas uzņēmēji. Tāpat, raugoties nākotnē, kaimiņvalstī optimistiski noskaņotu uzņēmēju īpatsvars ir lielāks nekā Latvijā. Kā Latvijas uzņēmēju attīstību traucējošais faktors pētījumā norādīta arī Latvijas uzņēmējdarbības regulējošo likumu un noteikumu nestabilitāte, kas nav raksturīga Lietuvas uzņēmumiem.
Pētījums veikts ar Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveide un pieejamība Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā" atbalstu. ZPR pārstāvis Juris Kālis aģentūrai LETA klāstīja, ka pētījuma laikā kā Latvijas, tā Lietuvas pusē notikusi gandrīz 200 ekonomiski aktīvu dažādu nozaru uzņēmēju anketēšana, projekta vadības un virkne atšķirīgu fokusgrupu sanāksmes-diskusijas. Tajās piedalījušies pilsētas un lauku uzņēmēji, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, pašvaldību un dažādu atbalsta pakalpojumu sniedzēju institūciju pārstāvji. Diskusijas notikušas par atbalsta institūciju sadarbību, atbalsta veidu nepieciešamību, dažādošanu un efektivitāti reģionā, kā arī par uzņēmējdarbības vidi un tās prestižu sabiedrībā.