"Iedarbīga savaldīšana un priekšējā aizsardzība ir mūsu absolūta prioritāte," pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pirmdien Viļņā Nausēda teica žurnālistiem, komentējot samita mērķus.
Savukārt Stoltenbergs kā galvenos gaidāmā samita uzdevumus nosauca lēmumus par Ukrainas tuvināšanos NATO, jaunus reģionālos aizsardzības plānus, pretgaisa aizsardzību, Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē, kā arī apņēmību aizsardzības finansējumu palielināt līdz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
"Krievijai turpinot savu uzbrukumu, vēl svarīgāk ir turpināt mūsu atbalstu Ukrainai. Ukraiņi ir sākuši pretuzbrukumu, lai atkarotu okupētās zemes, un, jo vairāk zemju viņi spēj atbrīvot, jo spēcīgākas būs viņu pozīcijas pie sarunu galda," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Tikmēr Nausēda paziņoja, ka NATO samitā ir skaidri jāapliecina, ka Ukraina par alianses dalībvalsti kļūs pēc iespējas ātrāk.
Komentējot pagājušās nedēļas nogalē Krievijā notikušo dumpi, Nausēda teica, ka tā liecina par tamlīdzīgu vai vēl plašāka mēroga nemieru iespējamību nākotnē, kā arī parāda "Kremļa režīma nestabilitāti".
Savukārt Stoltenbergs paziņoja, ka algotņu grupējuma "Vagner" dumpis liecina, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukums Ukrainā bija stratēģiska kļūda.
Viņš arī norādīja, ka "Vagner" dumpis varētu ietekmēt drošību reģionā. ""Vagner" grupas izvietošanās Baltkrievijā var kļūt par papildu faktoru," viņš piebilda.