NATO samitā panākts atbalsts militāro spēju stiprināšanai Baltijā

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, samitā arī panākta apņemšanās paaugstināt alianses spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, izveidojot mehānismu palīdzības saņemšanai hibrīdā apdraudējuma gadījumā.

"Kopumā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Briselē jau šobrīd ir uzskatāma par izdevušos, jo pieņemtie lēmumi padara NATO vēl spēcīgāku un mūsu reģionu - vēl labāk aizsargātu. Tie vēl vairāk uzlabos NATO spējas reaģēt krīzes situācijā un tālāk nostiprinās NATO klātbūtni mūsu reģionā," uzskata Valsts prezidents.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, NATO samita laikā sabiedrotie vienojās par jaunu iniciatīvu, kas paredz, ka NATO 30 dienu laikā būs jāspēj nodrošināt gatavas 30 jūras spēku vienības, 30 sauszemes spēku vienības un 30 gaisa spēku vienības. Šīs vienības kopīgi veidotu strukturētu spēku, kas būtu kopīgi spējīgs veikt aizsardzības uzdevumus.

Valsts prezidents norādīja, ka sabiedrotie augstu vērtē mūsu aizsardzības budžeta pieaugumu līdz 2% no IKP. Tas spēcina gan mūsu aizsardzību, gan Latvijas pozīcijas aliansē.

Vienlaikus ASV prezidents Donalds Tramps dalībvalstu līderiem paziņoja, ka viņiem aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no valstu iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2% no IKP, par ko bija panākta vienošanās iepriekš, informēja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.

Vējonis, runājot par alianses vienotību, atzīmēja, ka vēstures notikumi apliecina - tikai esot vienoti, mēs varam aizsargāt savas valstis un partnerus pret militāriem un hibrīdiem apdraudējumiem. Tāpēc šodien vēl vairāk nekā iepriekš aliansei ir jābūt vienotai, stiprai un spējīgai rast risinājumus jaunajiem drošības izaicinājumiem, uzsvēra Vējonis.

Kā norādīja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis atzinīgi novērtē arī šodien Briselē starp Dāniju, Baltijas valstīm, Kanādu un Apvienoto Karalisti noslēgto vienošanos, kas paredz veidot daudznacionālu divīzijas līmeņa štābu Latvijā. Pēc prezidenta domām, tas uzlabos NATO spējas plānot aizsardzību un veikt praktiskus pasākumus Baltijas reģionā. Tuvākajos mēnešos štābu izveidos Ādažu militārajā bāzē. Tajā būs apmēram 100 virsnieku.

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Briselē turpināsies arī ceturtdien, 12.jūlijā, kad plānota darba sesija ar Ukrainas un Gruzijas pārstāvjiem, lai diskutētu par drošības izaicinājumiem reģionā.