Centra partijas vadītā koalīcija, kurā strādā arī Sociāldemokrātiskā partija un konservatīvā partija Isamaa (Tēvzeme), pie varas ir kopš 2016. gada novembra, kad parlamenta uzticības balsojumā zaudēja toreizējais premjers Tāvi Reivass no Reformu partijas, kas bija uzvarējusi 2015. gada parlamenta vēlēšanās. Tas ļāva pirmo reizi Igaunijas valdībā nonākt Centra partijai, kas ilgstoši vada galvaspilsētu Tallinu. Daudzus gadus Centra partija netika iekļauta valdībā, jo to vadīja promaskaviskais Edgars Savisārs, kurš parakstīja sadarbības līgumu ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija. Līgumu "iesaldēja" pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014. gadā. Neraugoties uz koalīcijā strādājošo partiju ideoloģiskajām atšķirībām, Ratasa vadītā valdība ir bijusi stabila, lielā mērā pateicoties Igaunijas labajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Lielāko satricinājumu koalīcijai radīja partiju nevienprātība jautājumā par to, vai Igaunijai vajadzētu pievienoties ANO Globālās migrācijas paktam. Tēvzemes pretestības dēļ valdība pērn novembrī neatbalstīja vienošanos.
Taču lielākā ieguvēja no uzkarsētajām diskusijām par ANO migrācijas vienošanos bija nevis Tēvzeme, bet nacionālkonservatīvā un eiroskeptiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE). Nelielā partija, kurai pašlaik 101 locekļa lielajā Rīgikogu ir tikai septiņi deputāti, sevi pasniedz kā autsaiderus, kas aizstāv "tradicionālās vērtības" pret liberālo eliti. EKRE līderis Marts Helme pēc decembrī Strasbūrā notikušā terora akta vainoja Eiropas Savienību (ES), kas veicinot masu imigrāciju. Politiķis slavē Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no ES un uzskata, ka ASV vajadzētu Igaunijai piešķirt miljardu dolāru (878 miljoni eiro), lai tā varētu nostiprināt militārās spējas.
Visu interviju lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Kasikūsinens
bet
skats no malas