Kā teikts viņas izplatītajā paziņojumā, Lietuva vērīgi seko situācijai Baltkrievijā un dos patvērumu šīs valsts pilsoņiem, kuri to lūgs un atbildīs bēgļa statusam.
Tikmēr ārlietu ministrs Lins Linkevičs preses konferencē pastāstījis, ka pēdējā laikā Lietuva saņēmusi patvēruma lūgumus no Baltkrievijas pilsoņiem, bet tā "nav masveida parādība".
Pēc viņa sacītā, runa ir par dažiem desmitiem cilvēku, bet gadījumā, ja cilvēkiem personiski draud kaut kādas briesmas, Lietuva cenšas viņiem palīdzēt.
Tamašuniene otrdien tikās ar Lietuvas Migrācijas departamenta, Valsts robežapsardzes dienesta un Policijas departamenta pārstāvjiem un apsprieda situāciju kaimiņvalstī saistībā ar varasiestāžu vardarbīgo vēršanos pret protestētājiem pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām..
"Šī nav pirmā reize, kad Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji meklē patvērumu Lietuvā. Ja tā notiktu arī šoreiz - gan politisku apstākļu, gan citu iespējamu apdraudējumu dēļ - esam gatavi palīdzēt, iekams viņiem radīsies iespējas droši atgriezties mājās," sacījusi ministre.
Iekšlietu ministrija atgādina, ka pēc notikumiem Ukrainā 2014.gadā Lietuva piedāvāja patvērumu arī šīs valsts pilsoņiem.
Saskaņā ar Lietuvā noteikto kārtību citu valstu pilsoņiem var tikt piešķirts divu veidu patvērums - vai nu bēgļa statuss, vai papildu aizsardzība. Bēgļa statusu patvēruma lūdzējam piešķir, ja viņam savā valstī draud vajāšana saistībā ar viņa piederību pie kādas rases, tautības, reliģijas vai sociālās grupas vai ar politisko pārliecību.
Savukārt papildu aizsardzību var piešķirt patvēruma meklētājam, kuram nedraud vajāšana kāda minētā iemesla dēļ, bet draud spīdzināšana, nāvessods vai briesmas veselībai, dzīvībai vai brīvībai karadarbības dēļ.
Patvērums var tik piešķirts vienīgi tad, ja tiek konstatēts, ka minētie apdraudējumi personai pastāv.
Saskaņā ar Lietuvas Migrācijas departamenta datiem uzturēšanās atļaujas Lietuvā izdotas kopumā vairāk nekā 21 100 Baltkrievijas pilsoņu. Pieciem no viņiem piešķirts patvērums.