"Mēs izvietojam specifiskas sistēmas, kuras uzskatām par nepieciešamām. Domāju, ka jebkāda Krievijas kaujas spēju pastiprināšana apkaimē, kur viņi zina un mēs visi zinām, ka to [Krieviju] neapdraud nekas, ko mēs darām Lietuvā vai citās demokrātiskās valstīs, vienkārši ir destabilizējoša," sacīja Matiss.
Grībauskaite norādīja, ka Baltijas valstīm ir nepieciešami papildu drošības pasākumi, tomēr viņa nesniedza detalizētāku informāciju. Lietuvas prezidente sacīja, ka visi lēmumi tiks pieņemti konsultācijās. Viņa arī aicināja paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu NATO.
Ar Matisa vizīti ASV jaunā administrācija vēlas apliecināt savas saistības pret Baltijas valstu drošību saistībā ar bažām par Krievijas agresīvo ārpolitiku. Pēc tikšanās ar Grībauskaiti Matiss kopā ar Baltijas valstu aizsardzības ministriem dosies uz Pabradi Lietuvas vidienē, kur apmeklēs ASV un citu NATO dalībvalstu karavīrus, kas izvietoti Lietuvā.
Trīs Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmas ir viens no reģiona vājajiem punktiem aizsardzībā. Dažas amatpersonas izteikušās, ka NATO dalībvalstis, reaģējot uz Krievijas militārās aktivitātes pastiprināšanos, varētu reģionā izvietot tālas darbības aizsardzības sistēmas Patriot, kas spēj notriekt ballistiskās raķetes un lidmašīnas. ASV aizsardzības jomas amatpersonas žurnālistiem Viļņā otrdienas vakarā neoficiāli teikušas, ka raķetes Patriot Baltijas valstīs varētu izvietot vasarā starptautisku militāro mācību laikā, taču tā nebūtu pastāvīga dislokācija.
Aizsardzības amatpersonas iepriekš sacījušas, ka NATO varētu pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmas Baltijas valstīs rudenī, kad Krievija un Baltkrievija rīkos plašas militārās mācības Zapad-2017.
Lai gan, solīts makā nekrīt,
vecis
oskars