"Kopumā no 1.jūlija pusotra gada laikā paredzētas 6,3 miljardu eiro investīcijas. Tas ir par 1,8 miljardiem eiro vairāk, nekā tika plānots iepriekš. Tie ir jauni līdzekļi - gan no valsts budžeta, gan arī Eiropas Savienības līdzekļi," preses konferencē sacīja Šapoka.
"Svarīgi saskatīt, kādu atdevi tas dos Lietuvai. Viens investētais eiro no šiem 6,3 miljardiem eiro dos gandrīz divu eiro atdevi," norādīja finanšu ministrs.
Šīs investīcijas palīdzēs atjaunoties valsts ekonomikai un dos jaunu impulsu, uzsvēra premjerministrs Sauļus Skvernelis, kurš arī piedalījās preses konferencē.
"Pusotra gada plānam, kas papildina īstermiņa pasākumus, ir uzdevums palīdzēt mums atjaunoties un izmantot potenciālu, kurš radies šajā krīzes situācijā. Mēs saskatām potenciālās iespējas, un tās ir ļoti lielas," sacīja Skvernelis.
Viņš teica, ka plāns ir vairāk orientēts uz tehnoloģijām, kuras rada lielu pievienoto vērtību, un cilvēkpotenciāla palielināšanu.
Jaunajā plānā, kuram dots nosaukumus Nākotnes ekonomikas DNS, paredzētas investīcijas infrastruktūrā: lidostu attīstībai un starptautisko avioreisu atjaunošanai - 47 miljoni eiro, brīvajām ekonomiskajām zonām un rūpniecības parkiem - 86 miljoni eiro, Viļņas sporta pilij - 29 miljoni eiro, Klaipēdas jūras ostai, kuģniecībai, automaģistrālei Via Baltica, dzelzceļa un citiem projektiem - 214 miljoni eiro.
Iecerētas arī investīcijas zinātnisko pētījumu programmā Horizon Europe- 82 miljoni eiro, ar Covid-19 saistīto produktu ražošanā, jaunuzņēmumos un zinātniskajos pētījumos - 212,5 miljoni eiro, ēku energoefektivitātes paaugstināšanā - 87 miljoni eiro, atjaunīgajā enerģijā - 214 miljoni eiro.