Viņš arī izteicis nožēlu, ka Latvija nav atbalstījusi Lietuvas aicinājumu boikotēt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES) un ko Lietuva uzskata par nedrošu.
"Nepatīkami, ka mūsu kaimiņi izmanto situāciju attiecībā uz Astravjecas AES," izteicies Masjulis, kas iepriekš bijis Lietuvas enerģētikas ministrs. "Mēs cerējām, ka viņi mūs varētu atbalstīt, bet redzam, ka tā nav."
"No ekonomiskās puses, manuprāt, baltkrieviem nav nekādu iemeslu kaut ko mainīt, jo mēs ieguldām lielas investīcijas, uzlabojam apstākļus savā ostā. Mēs ļoti labi saprotam, kāda rakstura [kravu] plūsmas nāk, un cenšamies tās apkalpot tā, lai viņiem nerastos vēlme izvēlēties citu ceļu. Mēs ceram, ka mūsu nosacījumi ir vislabākie. Šīs plūsmas mēs vērtējam ļoti augstu un šai virzienā daudz darām," uzsvēris ministrs, atgādinot, ka caur Lietuvu Baltkrievija transportē galvenokārt mākslīgo mēslojumu un naftas produktus.
"Abi virzieni darbojas. Mums ir visas iekārtas, dzelzceļa grafiki ir saskaņoti, vilcieni brauc bez kavēšanās visoptimālākajā iespējamajā veidā un viņiem [Baltkrievijai] šis ceļš ir lētākais," piebildis Masjulis.
Vienlaikus viņš atzinis, ka konkurence starp Klaipēdu un Latvijas ostām allaž bijusi liela un īpaši pieaugusi, sarūkot Krievijas kravu apjomam.
Lietuvas Seima Budžeta un finanšu komitejas deputāts Ķēstutis Glavecks ministram pauda bažas, ka Baltkrievija varētu novirzīt savu kravu plūsmu uz Rīgas un Liepājas ostām, atstājot Lietuvai "ļoti nelielu kravu devu". Pēc viņa teiktā, Klaipēdas ostas apgrozījums tādā gadījumā varētu samazināties par 30% un līdz ar to kravas zaudētu arī Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai".
"Tas nozīmētu lielu ekonomisko bedri un zināmas krīzes pazīmes," viņš izteicies.
oskars