Šādu ieteikumu devusi valdības ārkārtējo situāciju komisija, jo sausais laiks atstājis paliekošas sekas, lai gan pašlaik sausums kopumā valstī jau mazinājies. Lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ļaus zemniekiem samazināt saistības pret lauksaimniecības produkcijas uzpircējiem un elastīgāk izmantot valsts atbalstu.
Pēdējo dienu laikā Lietuvā gan daudzviet lijis, tomēr vairākās pašvaldībās situācija vēl aizvien atbilst stihiska sausuma kritērijiem.
Zemkopības ministrs Ģiedrjus Surplis, valdības sēdē aicinot kolēģus balsot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, norādīja, ka "vienkārši jāfiksē situācija", lai zemnieki, kas zaudējuši ražu, netiktu pakļauti Eiropas Komisijas (EK) un Zemkopības ministrijas institūciju sankcijām par neizpildītām saistībām, kas nosaka Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu, un lai ikviens zemnieks savas produkcijas uzpircējiem gan Lietuvā, gan ārvalstīs varētu norādīt uz nepārvaramas varas jeb "force majeure" apstākļiem.
Pēc viņa teiktā, neraugoties uz lietu, situācija joprojām ir sarežģīta. Saskaņā ar Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta informāciju kopumā vairāk nekā 15 pašvaldībās šovasar konstatēts stihisks sausums, tas nozīmē, ka bezlietus periods tur ildzis vairāk nekā 30 dienas, bet vēl desmit pašvaldībās nav lijis ilgāk par 15 dienām. Ārkārtējā situācija iepriekš jau izsludināta sešpadsmit pašvaldībās.
Ministrs arī piebildis, ka valsts mēroga ārkārtējās situācijas izsludināšana valdībai ļautu arī vieglāk runāt ar EK par vides aizsardzības prasību atvieglināšanu.
"Mēs jau esam vērsušies pie EK, lūdzot atļaut ganīt lopus teritorijās, kurās būtu obligāti jāatstāj vides aizsardzībai, papuvēm un tā tālāk," viņš pastāstījis.
Dienu iepriekš Surplis norādīja, ka Lietuvas zemnieki šogad sausuma dēļ jau zaudējuši trešo daļu vasarāju ražas, bet valsts dienviddaļā, ko sausums skāris visstiprāk un visilgāk, ražas zudumi varētu sasniegt pat pusi. Šīs prognozes balstītas uz 2006.gada rādītājiem, kad valstī bija izveidojusies līdzīga situācija.