Ar ASV karogiem pārsegtās urnas Lietuvas armijas Godasardzes rotas karavīri iznesa no Viļņas universitātes Medicīnas fakultātes, kur tās tika glabātas. Pēdējo godu kara laikā bojāgājušajiem amerikāņiem atdeva viņu tautieši, tagadējie ASV karavīri, viņu mirstīgās atliekas svētīja Viļņas arhibīskaps metropolīts Gintars Grušs.
"Ir ļoti labi, ka šie karavīri atgriežas mājās. Mēs vēlējāmies parādīt viņiem pienācīgu godu par to, ko viņi darījuši savas tēvzemes labā," ziņu aģentūrai BNS sacījis ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists.
Urnas ar karavīru mirstīgajām atliekām vispirms tiks nogādātas ASV militārajā bāzē Vācijā, bet no turienes pārvestas uz militāro laboratoriju ASV Nebraskas štatā, kur paredzēts veikt DNS analīzes, lai tad karavīru mirstīgās atliekas nodotu viņu tuviniekiem.
Pēc vēstnieka teiktā, faktiski karavīru mirstīgās atliekas jau ir identificētas, bet viņu identitāte netiek izpausta, jo Amerikas Savienotajās Valstīs vēl jāveic DNS analīzes un Pentagons kā pirmos informēs bojāgājušo karavīru radiniekus.
Vēstuli karavīru piederīgajiem gatavojas nosūtīt arī pats Gilkrists.
Kā pastāstījis Viļņas universitātes Medicīnas fakultātes profesors Rimants Jankausks, visi trīs karavīri bijuši bumbvedēju B-17 apkalpju locekļi. Šīs lidmašīnas, kas bija iedēvētas par lidojošajiem cietokšņiem, piedalījās Vācijas un tās sabiedroto militāro objektu bombardēšanā. Zināms, ka divi karavīri krituši gūstā, kad viņu lidmašīna notriekta Vācijas ziemeļos un viņi paši izlēkuši ar izpletņiem, bet trešais bumbvedējs agrā 1944.gada pavasarī sašauts un veicis avārijas nosēšanos Adrijas jūras piekrastē.
Visi trīs amerikāņi nogādāti Maciku karagūstekņu nometnē Lietuvas rietumdaļā, netālu no Šilutes. Viens no viņiem miris no difterijas komplikācijām, otrs nošauts bēgot, bet trešo kāds pārlieku centīgs sargkareivis nošāvis, kad viņš 20 minūtes pirms atļautā laika paņēmis dvieli un devies mazgāties.
"Viņiem visiem bija apmēram 25 gadi,“ norādījis Jankausks.
Maciku nometnē bija ieslodzīti karagūstekņi no Polijas, Padomju Savienības, ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Beļģijas, Austrālijas, Jaunzēlandes un citu sabiedroto valstu armijām.
2011.gadā netālajā Armalēnu ciemā zem ceļa seguma tika atrastas daudzu nacistiskās Vācijas nometnes karagūstekņu mirstīgās atliekas.
Pērn arheoloģisko izrakumu laikā atraktas un vēlāk apbedītas līdzās Maciku nometnes vecajai kapsētai vairāk nekā tūkstoš cilvēku mirstīgās atliekas.
Vēlāk Macikos savu nometni ierīkoja Padomju Savienība. Līdz 1955.gadam tur bija ieslodzīti Lietuvas pilsoņi, tai skaitā garīdznieki, kultūras un izglītības darbinieki, partizānu atbalstītāji, zemnieki, kas nebija tikuši galā ar nodevām, cilvēki, kas bēguši no izsūtījuma, arī sievietes un viņu jau nometnē dzimušie bērni. Daudzi mira no pārciestajām mocībām vai tika nogalināti. Dažādās Šilutes rajona vietās līdz pat šim laikam tiek atrasti masu kapi, kur aprakti šo nometņu ieslodzītie.