Lietuvā izraugās Grībauskaites pēcteci amatā

Paredzams, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, un tas nozīmē, ka 26. maijā reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiks otrā kārta, kurā spēkiem mērosies divi pirmajā vēlēšanu kārtā vislielāko atbalstu ieguvušie kandidāti. Politologi gan atzīst, ka šobrīd rezultātus prognozēt ir gandrīz neiespējami.

Sacensībai par prezidenta amatu šajās vēlēšanās oficiāli reģistrēti  deviņi kandidāti, taču viens no viņiem pēdējā brīdī no cīņas atteicies, aicinot savus vēlētājus balsot par vienu no diviem citiem kandidātiem.

Lielākais atbalsts tiek prognozēts ekonomistam, ilggadējam Lietuvas SEB bankas prezidenta padomniekam Gitanam Nausēdam, Seima deputātei, bijušajai finanšu ministrei Ingrīdai Šimonītei, kas ir opozīcijas partijas Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti kandidāte, un premjerministram Sauļum Skvernelim, ko par savu kandidātu izvirzījušas abas valdošās koalīcijas partijas Zemnieku un zaļo savienība un Sociāldemokrātu darba partija.

Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, katrs no viņiem var cerēt uz aptuveni piektdaļu vēlētāju balsu.

Pārējie reģistrētie kandidāti, kas būtiski atpaliek no pirmā trijnieka, ir Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis no Sociāldemokrātu partijas, neatkarīgais kandidāts, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības Sajūdis dibinātājiem Arvīds Juozaitis, Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības vadītājs Valdemārs Tomaševskis, Seima deputāts, Centra partijas līderis Naglis Puteiķis,  Eiropas Parlamenta deputāts Valentīns Mazuronis no Darba partijas  un neatkarīgais kandidāts, Seima zaļzemnieku frakcijas deputāts Mindaugs Puidoks.

Viens no viņiem - Puteiķis - divas dienas pirms vēlēšanām no cīņas izstājās, savus atbalstītājus aicinot balsot vai nu par Skverneli vai  Juozaiti, lai nepieļautu "banku sektora pārstāvja [Nausēdas] iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā". Vēl pāris dienas pirms tam zaļzemnieku līderis  Ramūns Karbauskis paziņoja, ka lūdzis vienu kandidātu izstāties no vēlēšanu cīņas par labu savas partijas atbalstītajam Skvernelim, taču  neatklāja, par kuru kandidātu runā. Puteiķa vārds ir vēlēšanu biļetenos un par viņu ir iespējams nobalsot.

Pašreizējai prezidentei Grībauskaitei konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu pēc kārtas.

Bažas par lielā biznesa interešu lobēšanu

54 gadus veco Nausēdu, kas aptaujās gandrīz nemainīgi atradies reitingu tabulas augšgalā, sabiedrība iepazinusi galvenokārt kā ekspertu, kas desmit gadu garumā televīzijas ziņu pārraidēs komentējis Lietuvas ekonomisko situāciju. Politologu vērtējumā viņš tā arī turējies šā tēla rāmjos, necenšoties sevi parādīt kā politisko līderi un drīzāk solot būt atšķirīgu viedokļu samierinātājs un vienotājs. Nausēda ir labēji centrisks kandidāts, kas sevi raksturojis kā konservatīvu un rietumnieciski domājošu, vienlaikus akcentējot norobežošanos no visām partijām. Viņa elektorāts ir ļoti plašs tiklab vecuma, kā izglītības un ieņēmumu līmeņa ziņā. Atbalstu viņam apliecinājis bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, savukārt Nausēdas kritiķi noskaņoti piesardzīgi un uzskata, ka viņš pārstāv lielā  biznesa intereses.

Runājot par ārpolitiku, Nausēda atzinis, ka Lietuvai attiecībās ar  Krieviju jāietur principiāla nostāja, nepiemirstot par notikumiem Ukrainā, taču vienlaikus jāuztur ekonomiskie un kultūras sakari un  jāmīkstina retorika, "nelejot ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām".

Viņš iestājies par Eiropas Savienību kā par konfederāciju, par ekonomisko attiecību attīstīšanu ar Ķīnu, par sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā, ar laiku, iespējams, iesaistot tajā arī Lielbritāniju.

Ievēlēšanas gadījumā savā pirmajā ārvalstu vizītē tiklab Nausēda, kā abi pārējie pirmās trijotnes kandidāti dotos uz Poliju.

Iestājas par dziļāku integrāciju NATO un ES

44 gadus vecā Šimonīte pēc izglītības ir ekonomiste, kas sabiedrības uzticēšanos un simpātijas iemantojusi kā krīzes laika konservatīvo valdības finanšu ministre, lai gan viņai tikusi adresēta arī kritika par valdības stingrajiem taupības pasākumiem un lēmumu nevērsties pēc aizdevuma Starptautiskajā valūtas fondā. Viņa bijusi arī Lietuvas  Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece, bet 2016. gadā ievēlēta Seimā.

Apveltīta ar asu prātu un labu humora izjūtu, viņa bauda lielu atbalstu pilsētu iedzīvotāju un gados jaunu vēlētāju vidū. Nereti raksturota arī kā pašreizējās prezidentes Daļas Grībauskaites ieturētā kursa tuvākā mantiniece.

Ārpolitikā Šimonīte iestājas par līdzšinējā kursa saglabāšanu, dziļāku integrāciju NATO un Eiropas Savienībā, koalīciju veidošanu ES iekšienē, par to, ka attiecībām ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm nepieciešama jauna elpa, jo pašreizējā sadarbība ir pārāk formāla. Runājot par  attiecībām ar Krieviju, viņa uzsver, ka Lietuva nedrīkst izlikties neredzam Maskavas centienus mainīt pasaules kārtību un eksportēt uz Rietumu pasauli savas "vērtības",

tādēļ valsts līmenī pašlaik Lietuvai ar Krieviju nav, par ko runāt, lai gan ar laiku situācija varētu mainīties.

Grībauskaites kritizētais

48 gadus vecais Skvernelis pēc izglītības ir jurists, viņš bijis policijas ģenerālkomisārs un iekšlietu ministrs. Jau tobrīd izcēlies ar ambīcijām un impulsīvu raksturu, dažkārt nevairoties paust arī nostāju, kas atšķiras no prezidentes Grībauskaites viedokļa. 2016. gadā kā  bezpartijiskais kandidāts palīdzējis vairot zaļzemnieku uzvaru Seima vēlēšanās. Šīs partijas deleģēts, kļuvis par premjeru, un arī prezidenta vēlēšanās startē kā zaļzemnieku kandidāts. Lielāko popularitāti bauda reģionos un starp vēlētājiem, kas grib redzēt saimniecisku līderi, kurš "stingri tur rokās stūri".

Tuvojoties vēlēšanām, Skvernelis pārsteidzis sabiedrību ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem, kas nesaskan ar Lietuvas ārpolitikas kursu, piemēram, izteicis pieļāvumu, ka viņa uzvaras gadījumā Lietuvas vēstniecība Izraēlā varētu tikt pārcelta no Telavivas uz Jeruzalemi, aicinājis Baltkrieviju pārveidot pie abu valstu robežas topošo un jau gandrīz pabeigto Astravjecas atomelektrostaciju par gāzes koģenerācijas staciju, un visbeidzot paziņojis, ka latvieši lietuviešiem "nav brāļi, bet konkurenti daudzās jomās", vēlāk gan skaidrodams, ka neesot citēts  precīzi.

Viņa izteikumi, kuros bieži vien saskatāmi centieni izmantot premjera amata pavērtās priekšrocības priekšvēlēšanu cīņā, izpelnījušies asu prezidentes Grībauskaites kritiku.

Skvernelis centies uzsvērt, ka viņa ievēlēšana nodrošinās pašreizējās  valdības uzsākto reformu turpināšanu, savukārt opozīcijas partijas,  īpaši tēvzemieši, raizējas, ka Skverneļa uzvara mazinātu demokrātiju, jo  zaļzemnieki tad kontrolētu visus trīs vadošos amatus valstī.

Maija sākumā zaļzemnieku līderis Karbauskis izteica pieļāvumu, ka viņa  partija varētu aiziet no valdošās koalīcijas, ja tai neveiksies  prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc politiķa sacītā, faktiski viņš par tēvzemiešu kandidātiem uzskata tiklab Šimonīti, kā Nausēdu, un ja par prezidentu tiktu ievēlēts viens no abiem šiem  kandidātiem, bet Skvernelis zaudētu, pieaugtu tēvzemiešu ietekme uz politiskajiem procesiem un viņi vēl vairāk pastiprinātu spiedienu uz zaļzemniekiem, kas esot jūtams jau šobrīd.

Rezultāti grūti prognozējami

Kā uzskata politologi, Karbauska partija acīmredzot nevairās nodedzināt visus tiltus, lai nepieļautu sava kandidāta neveiksmi pirmajā kārtā, taču viņa izteikumi kaitē valstij un jau visai drīz var pavērsties pret pašiem zaļzemniekiem.

Eksperti arī domā, ka diezgan labas izredzes vēlēšanās būtu bijušas arī  Sociāldemokrātu partijas kandidātam, eirokomisāram Andrjukaitim, taču viņš pārāk  vēlu sācis priekšvēlēšanu kampaņu.

Savukārt filozofu Juozaiti, kas savā programmā īpaši akcentējis  tradicionālās vērtības un nacionālās identitātes uzturēšanas nozīmīgumu,  bet par svarīgāko ārpolitikas prioritāti nosaucis attiecības ar Latviju, politologi uzteikuši par spilgtāko un vitālāko priekšvēlēšanu kampaņu un pieļāvuši, ka viņam varētu veikties nākamajās Seima vēlēšanās, ja viņš  ar saviem atbalstītājiem izvirzītu šādu mērķi.

Eksperti atzīst, ka vēlēšanu rezultātus neuzņemas prognozēt, cita starpā  paredzot, ka dubultpilsonības referenduma dēļ balsošanā šoreiz aktīvāk  piedalīsies ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji, kuru viedoklis Lietuvas  aptaujās netiek atspoguļots.

Pašreizējai prezidentei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā,  konstitūcija liedz kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Jālemj arī par dubultpilsonību

Lietuvas vēlētājiem šodien saistošā referendumā arī jāpauž attieksme  pret dubultpilsonības atļaušanu. Pašlaik Lietuvas konstitūcija noteic,  ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.

Referendumā vēlētājiem jādod atbilde uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka dubultpilsoņi var būt personas, kurām ir tādu valstu pilsonība, kas atbilst eiroatlantiskās integrācijas kritērijiem. Šie kritēriji, kā arī konkrēts tādu valstu saraksts tiks noteikti ar likumu.

Konstitūcijas 12. pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu. Šobrīd Lietuvas vēlētāju sarakstā ir 2 472 405 pilsoņi, tātad minētā panta grozīšanai nepieciešams 1 236 203 vēlētāju atbalsts.

Otrā saistošajā referendumā vēlētājiem jāizsaka sava attieksme pret  valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinātajiem konstitūcijas  55. panta grozījumiem, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu no 141  līdz 121. Šis ierosinājums tiek pamatots ar būtisku Lietuvas iedzīvotāju  skaita samazināšanos kopš tagadējās konstitūcijas izstrādes, proti, 1992.gadā, kad tā tika pieņemta, valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, bet tagad - vairs tikai nepilni 2,8 miljoni.

Tomēr daudzi šo ideju uzskata par populistisku, un arī prezidente Grībauskaite atteikusies balsot šai referendumā, nosaucot to par bezjēdzīgu.

Šā panta grozīšanai noteikta zemāka latiņa - nepieciešams, priekšlikumu  atbalsta vairāk nekā puse referendumā piedalījušos pilsoņu, bet ne mazāk  kā trešdaļa balsstiesīgo pilsoņu, tātad Seima deputātu skaits tiks  samazināts, ja vēlētāju aktivitāte pārsniegs 50% un vairāk nekā puse no  viņiem, bet ne mazāk kā 824 135 balsos "par".

Šoreiz iepriekšējai balsošanai atvēlētas piecas dienas līdzšinējo divu  dienu vietā. Trešdien, ceturtdien un piektdien norisinās arī balsošana  pa pastu, bet piektdien un sestdien tiem vēlētājiem, kuri vecuma vai  veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties balsošanas iecirkņos, būs  iespēja balsot mājās.

Vēlēšanām un abiem referendumiem paredzēti dažādu krāsu biļeteni, kas  ļauj vēlētājiem tos vieglāk atšķirt. Vēl viens jauninājums ir iespēja  neredzīgajiem un vājredzīgajiem nobalsot bez citu palīdzības, izmantojot  īpašu ierīci.