Rīgikogu spīkers Henns Pelluāss parlamenta ārkārtas sēdi sasaucis pēc 44 opozīcijas deputātu ierosinājuma, informēja parlamenta preses dienestā.
Ārkārtas sēdes darba kārtībā ir jautājums par neuzticības izteikšanu premjeram.
"Ar nožēlu jāteic, ka, būdams premjerministrs, Jiri Ratass nav spējis garantēt cienīgu Igaunijas vadību. Jiri Ratass nav spējis izveidot valdību, kas strādātu Igaunijas nākotnei. Tā vietā Igaunijai ir valdība, kas no pirmās dienas ir uzbrukusi dažādām sabiedrības grupām un šķeļ sabiedrību," paziņoja parlamenta opozīcijā esošā Reformu partija, kas rosinājusi neuzticības izteikšanu.
"Mums ir valdība, kas kaitē Igaunijas starptautiskajai reputācijai, un nekompetenti ministri, kas pārkāpj savu pilnvaru robežas, ministri, kuriem likuma vara ir vienaldzīga. Mums ir valdība, kas, neskatoties uz ekonomikas izaugsmi, ir uzņēmusies un plāno uzņemties izdevumus uz nākotnes rēķina," pausts neuzticības balsojuma pieteikumā.
Opozīcijā esošajai Reformu partijai un sociāldemokrātiem ir mazas iespējas panākt neuzticības izteikšanu premjeram, jo valdības koalīcijas partijām ir 55 deputātu mandāti.
Jau ziņots, ka 3.martā notikušajās vēlēšanās Igaunijas parlamentā, kurā ir pavisam 101 vieta, visvairāk mandātu - 34 - ieguva liberālā Reformu partija. Centra partija ieguva 26 mandātus, populistiskā un nacionālistiskā EKRE - 19, nacionālkonservatīvā Tēvzeme - 12 un Sociāldemokrātiskā partija (SDE) - 10.
Iepriekšējā Ratasa valdība, ko līdz ar centristiem veidoja Tēvzeme un SDE, pēc jaunā sasaukuma parlamenta pirmās sēdes paziņoja par atkāpšanos.
Pēc neveiksmīgiem Reformu partijas mēģinājumiem izveidot valdību Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida valdības veidošanu atkal uzticēja Ratasam.
Ratasa otrā valdība, ko centristi veido kopā ar Tēvzemi un EKRE zvērestu parlamentā deva 29.aprīlī.
Jau pirms valdības apstiprināšanas daudzi kritizēja EKRE populistu iesaisti valdībā.
Nepilnu četru mēnešu laikā valdībai ir bijis vairākkārt jātaisnojas par EKRE ministru un citu partijas biedru izteikumiem un rīcību.
EKRE politiķi nereti pauduši skandalozus izteikumus. Cita starpā vērsušies pret medijiem, ginekologiem, tiesnešiem un citiem politiķiem.
Pēdējā laika skaļākais skandāls ir par EKRE līdera un iekšlietu ministra Marta Helmes mēģinājumu atlaist Policijas un robežapsardzes pārvaldes ģenerāldirektoru Elmaru Vaheru.
Helme un viņa dēls, finanšu ministrs un EKRE priekšsēdētāja vietnieks Martins Helme, kas tobrīd aizvietoja tēvu iekšlietu ministra amatā, Vaheru apsūdzēja apzinātos centienos ietekmēt sabiedrisko domu un melu izplatīšanā par iespējamu darbinieku atlaišanu valdības pieprasīto taupības pasākumu dēļ.
Dienu pēc valdības zvēresta došanas no amata atkāpās ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs Marti Kūziks, kurš tiek turēts aizdomās par vardarbību ģimenē, bet jaunā ministre Kerta Kingo atteicās doties biežos komandējumos, tādējādi izraisot kritiku, ka tādējādi zūd jēga ārējās tirdzniecības ministra amatam.
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām maijā plašu rezonansi raisīja Francijas galēji labējās politiķes Marinas Lepenas viesošanās Igaunijā un tikšanās ar EKRE līderiem, kā arī citu Eiropas valstu galēji labējo spēku pārstāvjiem.
Maijā arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida atzina, ka pašreizējā Centra partijas, EKRE un partijas Tēvzeme valdība varētu apdraudēt valsts ārpolitikas kursu un attiecības ar sabiedrotajiem. Šī vizīte plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā nonāca arī ar to, ka Lepena bija nofotografējusies kopā ar Igaunijas parlamenta deputātu no EKRE Rūbenu Kālepu, abiem rādot balto pārākuma atbalstītāju vidū izplatīto "OK".
Lai gan Ratass ir centies mazināt EKRE pārstāvju izteikumu un rīcības ietekmi un nozīmi, viņš tiek kritizēts par pārāk pielaidīgu attieksmi un bailēm ar asākiem izteikumiem sagraut koalīciju, kuras izveidošana nebija viegla.
Ments Dinamietis