Šīs ieceres īstenošanai ministrija izveidos darba grupu, kurā tiks iekļauti arī citu institūciju pārstāvji.
"Pieaugot ar Arktiku saistītajiem izaicinājumiem, Igaunijai tā būs iespēja palielināt savu starptautisko iesaisti šādu jautājumu risināšanā," uzsvēris Reinsalu. "Arktikas padome ir viens no svarīgākajiem sadarbības forumiem, kas risina šā reģiona jautājumus, orientējoties arī uz ilgtspējīgu attīstību un Arktikas vides aizsardzību."
Pēc ministra teiktā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību Arktikā, nepieciešama starpvalstu sadarbība un plašs politiskais atbalsts, un ar to būtu jānodarbojas ne tikai šā reģiona valstīm, bet arī citām Arktikai tuvām valstīm un organizācijām.
Reinsalu norādījis, ka Igauniju kā vistālāk uz ziemeļiem esošo valsti, kura pati nepieder pie Arktikas reģiona, visnotaļ tiešā veidā ietekmē ar šo reģionu saistītās ģeopolitiskās norises, tādēļ tai būtu jāiesaistās attiecīgajās diskusijās un problēmu risināšanā.
Viņš piebildis, ka novērotāja statuss gan paredz tikai sekošanu padomes darbam, tomēr arī novērotājs var dot tajā savu ieguldījumu, iesaistoties darba grupās.
Ārlietu ministrs uzsvēris, ka Igaunijas intereses Arktikā attiecas galvenokārt uz trim jomām - zinātni, ekonomiku un drošību. Palielinot savu aktivitāti jautājumos, kas skar Arktiku, igauņu zinātniekiem un uzņēmējiem pavērtos plašākas iespējas iesaistīties dažādos sadarbības formātos.
"Teiksim, mūsu zinātniekiem, kas iesaistīti polārpētniecībā, šāds novērotāja statuss dotu lielākas iespējas piekļūt dažādiem pētniecības fondiem un strādāt efektīvāk, piedaloties darba grupās," viņš skaidrojis.
Runājot par Igaunijas ekonomiskajām interesēm, kas skar Arktiku, Reinsalu pieminējis zvejniecību, loģistiku un zaļās tehnoloģijas.
Saskaņā ar valsts ārpolitikas plānā ietvertajiem mērķiem starptautisko attiecību un drošības jomā laika posmam līdz 2030.gadam Igaunija ir ieinteresēta attīstīt reģionālo sadarbību, veidojot arī ciešākas un efektīvākas saites ar Ziemeļvalstīm, lai nodrošinātu sev labvēlīgāku drošības vidi.