Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova ceturtdien paziņoja, ka Lietuva "turpina kursu uz nesenās vēstures pārskatīšanu" un cenšas iztēlot par varoņiem un mocekļiem "bandītisko formējumu dalībniekus, kuru rokas līdz elkoņiem notrieptas ar asinīm".
Kā izteicās Zaharova, Lietuvas lēmums sestdien valsts bērēs pārapbedīt Ramanauska-Vanaga mirstīgās atliekas esot "īpaši cinisks", jo viņa kaps Antakalnes kapsētā atradīsies netālu no vietas, kur apglabāti vairāk nekā pieci tūkstoši padomju karavīru, kuri krituši, atbrīvojot Viļņu no vācu okupantiem.
Lietuvas valsts vadītāji un sabiedrība piektdien godināja Ramanauska-Vanaga piemiņu Viļņas universitātes Sv.Jāņa baznīcā, kur novietots šķirsts ar viņa mirstīgajām atliekām, ko arheologi šogad atrada tā dēvētajos Viļņas Bāreņu kapos.
Kā norādījusi Grībauskaite, Ramanausks-Vanags "bija cilvēks, kurš okupantos raisīja lielu naidu, kas nav aprimis līdz šai dienai".
"Pat mūsdienu Krievijā redzam šā naida uzplaiksnījumus, kas vērsti pret mums, pret brīvu, demokrātisku un neatkarīgu valsti. Tas vēlreiz pierāda, ka pat viens cilvēks valsts vēsturē var būt tik nozīmīgs un tik daudz paveikt," žurnālistiem sacījusi prezidente. "Tas arī vēlreiz apliecina, ka mēs apglabāsim savu varoni, savu brīvības simbolu."
Līdzīgu pārliecību izteicis arī premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas Ramanauska-Vanaga pārapbedīšanu valsts bērēs vērtējis kā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu.
"Kaimiņvalsts reakcija liecina, ka tas tiešām bija pareizs lēmums. (..) Domāju, ka tā ir mūsu tautas, mūsu brīvības cīnītāju uzvaras diena, jo šis cilvēks tiks pienācīgi apglabāts, apliecinot cieņu mūsu partizānu cīņām, kuru mērķis galu galā tika sasniegts," viņš piebildis.
Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis savukārt atzinis, ka Maskavas paziņojumi viņu nepārsteidz.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka no Ramanauska-Vanaga joprojām var mācīties "ideālismu un ticību". "Tieši no tādu cilvēku ticības varēja atdzimt Lietuvas neatkarība," piebildis parlamenta priekšsēdētājs.
Alītas skolotāju semināra pasniedzējs Ramanausks (1918-1957) partizānu kustībā iesaistījās 1945.gada pavasarī, sākoties otrajai padomju okupācijai. 1948.gadā viņš tika ievēlēts par Dienvidlietuvas partizānu apriņķa komandieri. 1949.gadā Ramanausks-Vanags kopā ar citiem partizānu kustības komandieriem parakstīja Lietuvas brīvības cīņas kustības padomes deklarāciju.
1956.gadā Ramanausks un viņa sieva Kauņā tika apcietināti un gadu vēlāk viņam 39 gadu vecumā tika izpildīts nāvessods. Cietuma mediķu rakstītie dokumenti liecina, ka jau drīz pēc aizturēšanas viņš nežēlīgi spīdzināts.
1998.gadā Ramanauskam-Vanagam pēc nāves piešķirta brigādes ģenerāļa pakāpe, bet gadu vēlāk - pirmās pakāpes Vīša krusta ordenis.
Pērn Lietuvas Seims nolēma pasludināt 2018.gadu par Ramanauska-Vanaga piemiņas gadu, pieminot 100.gadskārtu kopš viņa dzimšanas.
Nacionālo partizānu komandiera atdusas vieta tika meklēta desmitiem gadu, pārbaudot visas iespējamās versijas un katru pieejamo informāciju, līdz beidzot arheologi viņa mirstīgās atliekas atrada tā dēvētajos Viļņas Bāreņu kapos, kur apglabāti bezpajumtnieki, slimnīcās miruši cilvēki bez tuviniekiem un neatpazīti mirušie. Domājams, ka šajos kapos aprakti arī vairāki citi pazīstami nacionālo partizānu kustības dalībnieki.
rusofobs
Randy, BR-Deutschland & Latvija, €U